Katra cilvēka identitāte veido cilvēces kopējo identitāti.

Kas mēs esam? Ko mēs darām? Uz kurieni mēs dodamies? Kads ir mūsu mērķis?

Par šiem jautājumiem tad arī būs šis raksts.

Video spēles samazina mūsu spējas domāt par sevi, tehnoloģijas un medicīniskie preperāti 21gs. tuvina mūs laikmetam starp dzīvajām un nedzīvajām mašīnām un starp mūsu iekšējo ķermeni un ārpasauli. Laikmetam, kur tehnoloģijas uzlabos mūsu muskuļu spēku, sajūtas un tablešu kokteiļi regulēs mūsu noskaņojumu.

Jau tagad iestrādāti inplantu chipi paralizētā cilvēkā, dod iespēju ar domu palīdzību sūtīt inpulsus uz savu robota roku, atliek tikai par to iedomāties un roka kustās kā īsta.

Nenormāli pieaugošais cilveku skaits, kuri lieto Prozac depresijas gadījumos un Ritalin bērniem ar koncentrēšanās grūtībām. Starp citu, pie manis ir nonākusi informācija, ka ASV skolās Ritalins tiek izplatīts bez maksas un bērniem kā ikdienas procedūra tiek iedota attiecīga deva. Un vēl talāk, pētījumi sliecas uz to, ka Ritalina lietotājiem to pārtraucot ir nosliece uz narkotiskām vielām, pētījumi šajā jomā turpinās. Un kas vēl, Ritalina izplatīšanu sponsorē ASV valdība!!! Jautājums, kas ir tiešie ieguvēji? Dīvainas sakritības. Secinājumi paliek Jūsu pusē.

Un, ejot tālāk, kas notiks, ja radīsies vēl un vēl jaunas zāles, kas ietekmēs mentālo darbību.

Oxfordas Universitates neirozinātniece Susan Greenfield, kura pēta Alcheimera slimību un tās iespējamo ārstēšanu. Viņa, ik dienu saskaroties ar smadzeņu darbības pētījumiem, jau šobrīd var izdarīt satraucošus novērojumus, kas ietekmē cilvēku.

Pirmkārt, tas, ka smadzenes ir plastiskas un tās attīstas nepārtraukti un mainās, kā arī pretēji - ar laiku deģenerējas. Smadzenes ietekmējas no visiem stimuliem un visa, kas notiek ap mums. Tās pārveidojas atbilstoši tam, ko mēs darām, kā mēs pavadam savu dienu. Paradoksāli, bet katra diena ietekmē to kādas būs smadzenes mums rīt! Tā kā padomā par to jau tagad! Lai gan pēc citiem pētījumiem, Jūsu izvēli smadzenes jau ir izdarījušas pirms 10 sekundēm, pirms tas nonāca līdz apziņai. Arī par šo teksta lasīšanu vai nelasīšanu, jūs pieņēmāt 10 sekundes pirms, vispār šo tekstu ieraudzījāt.

Protams, par smadzeņu attīstību, adaptāciju vai mainību, tas jau vairs nav nekas jauns, par to jau runa veselu gadsimtu. BET ir viens milzīgs BET, smadzenes mainās ietekmējoties no VIDES, un pēdējo gadu desmitos vide mainās nenormālā ātrumā. Piemēram, 60 gadīgam cilvēkam 10 gadu vecumā smadzenēm bija jaapstrāda par 10 000 reizēm mazāk ienākošo impulsu nekā tas ir šodien, kas, protams, izraisa izmaiņas smadzeņu struktūrā un darbībā. Šeit arī var runāt par to saucamo disbalansu, disharmoniju vai nelīdzsvaru smadzeņu darbībā, kas izraisa TO, ka daudzās lietās mēs nejūtamies pilnvērtīgi. Disbalansu ir iespējams atgūt ar meditācijas vai garīga rakstura vingrinājumiem vai apmkelējot Smadzeņu darbības treniņus (Brain State Conditioning^TM), ko var meklēt RigaBrain mājas lapā.

Jaunās tehnoloģijas, kas šobrīd ir mūsu ikdiena, dramatiski un nenovēršami mūs ietekmēs vismaz turpmākos 100 gadus. Iespēju jau tagad ir tik daudz: daudzkanalu televīzija, video spēles, MP3 atskaņotāji, Internets, bezvadu tīkls, Bluetooth saites un tā sarakstu var turpinat vēl un vēl.

Otra 21gs. ietekmējošā sadaļa ir vielas, kas ietekmē smadzeņu darbību. Plaši pieminētie, jau augstāk minētie, medīcīniskie preperāti, kā ari viegli pieejamās un plaši izplatītas narkotiskās vielas kā „ zālīte” un heroīns.

Elektroniskās iekārtas un farmaceitiskās zāles būtiski ietekmē mūsu smadzeņu šūnu mikroskopisko struktūru un komplekso smadzeņu bioķīmiju. Un tas ir taisnība, ka TAS ietekmē mūsu personību, uzvedību un raksturu. Īsumā: modernā pasaule var ļoti būtiski ietekmēt cilvēka identitāti.

Pirms 300 gadiem, bija vienkārši, mūsu identitāti noteica  ģimene, kurā mēs piedzimām un mūsu pozīcija pret šo ģimeni.

Ar Industriālo revalūciju, cilvēkam radās iespēja izrādīt savu iniciatīvu un ambīcijas.

Pēkšņi cilvēkiem radās viņu pašu radītie dzīves stāsti, cilēki paši varēja veidot savu dzīvi.

Šodienā ārējā pasaule ir tik pārpildīta, ka tā apdraud mūsu iekšējo pasauli, mēs tiekam nospiesti. Visa kā ir par daudz.

Tiem, kuri vēl šaubās par pieauguša cilvēka smadzeņu pilnveidošanos, mainību un iespējām, piedāvaju ieskatīties Harvard Medical School veiktajā pētījumā.

Brīvprātīga pieaugušo cilvēku grupa, kurā neviens neprot un nav mācījies iepriekš spēlēt klavieres, tika sadalīti trīs grupās.

Pirmo grupu ieveda telpā un viņiem piecas dienas intensīvi mācīja klavierspēles praktikumu. Otro grupu ieveda identiskā telpā, kurā bija identiskas klavieres, bet viņiem nekas nebija jādara ar klavierēm.

Bet trešā grupa tika ievesta identiskā telpā ar identiskām klavierēm, bet viņiem tika pieteikts, ka turpmakās piecas dienas viņiem ir jāvizulizē kā viņi trenējas klavierspēlē, neizmantojot klavieres.

Smadzeņu skanēšanas rezultāti bija NETICAMI! Cilvēkiem, kur vienkārši sēdēja istabā bez uzdevuma, smadzenēs nebija nekādu izmaiņu, kas ir pavisam saprotami.

Līdzīgi, nebija pārsteiguma, ka cilvekiem, kuri intensīvi piecas dienas trenējās uz klavierēm spēlēt, bija būtiskas izmaiņas smadzeņu struktūrā, kas atbild par pirkstu kustībām.

Pārsteidzošākais bija tas, ka trešās grupas cilvēkiem, kuri tikai vizualizēja klavierspēli, bija tieši tadas pašas izmaiņas smadzenēs kā cilvēkiem, kuri trenējas klavierspēlē piecas dienas.

Iedomāšanās spēks nav tikai metamorfora, bet gan realitāte, kurai ir fizisks pamatojums mūsu smadzeņu darbībā.

Lai, gan neirozinātnieki nesniedz atbildes uz to kādas ir iespējamās mikroskopiskās šūnu izmaiņas smadzenēs un kā tas ietekmē cilveka raksturu, personību un uzvedību.

Bet, tas mums nemaz nav nepieciešams, lai izdarītu secinājumu, ka mūsu augstakās domas ir cieši saistītas ar mūsu smadzeņu struktūru.

Un tagad IEDOMĀJIETIES, ja tikai iedomājoties klavierspēli, izmainās mūsu smadzeņu struktūra, kas notiekas, ja mēs spēlējam agresīvu un nežēlīgu video spēli? Vienkāršais jaunieša teiciens „ Tā takš, tikai ir datorspēle”, laikam nebūs tik vienkāršs!

Jau šobrīd pavisam skaidri ir zināms, ka ekrāna radītā divdimensiju pasaule, kurā pavada savu laiku jaunieši un arī pieaugošais pieaugušo cilvēku skaits, rada izmaiņas cilvēka uzvedībā.

Uzmanības noturība samazinās, zūd komunikāciju prasmes un vislielākās izmaiņas ir tajā, ka zūd spējas domāt abstrakti.

Spēlētāji pasauli skata un interpretē caur divdimensiju logu ar ekrāna veidotām acīm. Tas ir gandrīz tas pats, ka reālajā dzīvē nekas nenotiek, līdz tas netiek publicets draugiem.lv vai YouTube.

Un interesanti ir tas, ka šobrīd mēs vairs nezinām vai arī vairs nespējam apzināties vai vienkāršī vairs nevaram apzināties, kur ir mūsu personiskā robeža, jo mūsu dzimšanas dati, laulība, ģimenes informācija, atvaļinājumu bildes, e-pasts, telefona numuri un cita informācija ir pieejami internetā. Mēs vairs nekontrolējam sevi, mēs esam savas robežas nojaukuši un pamazām saplūstam vienotā identitātē. Kur sākas un beidzas mūsu identitāte un kāda tā ir virtuālā vai reālā, vai abu sajaukums, robežas NAV.

Vienīgi ir skaidrs tas, ka šīs robežas ar katru nedēļu kļūst nenoteiktākas. Un tās kļūs vēl vājākas, kad neirochipu tehnoloģijas kļūs pieejamas masām.

Šīs mazītiņi mazītiņās ierīcītes izaicina Pasauli, jo ir atklāts kā nervu šūna un silicona chips var lieliski pastāvēt viens ar otru un mijiedarboties viens ar otru, apvienojot elektronisko pasauli ar cilēka ķermeni. Šeit tad lūk mani zinātniskie pētījumi apstājas, jo tālāk iet un uzzināt man, patiešām negribās. BET Pasaule nestāv uz vietas viņa jau ir divus soļus tikusi tālāk.

Šobrīd jau ir radīti prototipi inplantiem, kuri spēj skaņas viļņus pārvērst elektroniskos inpulsos, tādejādi kurlie cilvēki spēj dzirdēt un inplantu portotips, kas spēj pārvērst smadzeņu viļņus vārdos. NETICAMI, kā tas ir iespējams , pat zinot ļoti daudz, tas viss neliekas kopā, bet viss jau ir noticis... tagad tikai laika un naudas jautājums.

Un tagad iedomājieties, ka šīs abas ierīces tiek pieslēgtas bezvadu tīklam! Šeit tad arī ir domu lasīšanas tehnoloģija, par ko pirms 10 gadiem rakstīja zinātniskajā fantastikā.

Tagad paskatāmies uz industriju, ko dara tā. Tā rada to, ko cilvēki pieprasa, un cilvēki pieprasa izklaidi. Vienam izklaide ir deja, mūzika, kultūra, ceļošana un lasīšana. Citiem labs vīns, sieviete un dziesma; citam seks, rock 'n' roll  un narkotikas un miljoniem mūsdienās tā ir nebeidzama stundām ilga pavadīšana pie TV, datora vai videospeles.

Pie kā piederi Tu? Saskaiti vidējās stundas nedēļā un sareizini ar 52 un Tu uzzināsi cik laika Tu gadā pavadi sev tīkamajai aktivitātei. Mani pašu nošokēja savs rezultāts.

Līdz šim par normālu atpūtu uzskatīja fizisko aktivitāšu iekļaušanu iknedēļas atpūtas klāstā. Tā tas ir līdz šīm bijis, jo Pasaulē, lai gan šobrīd, kad rakstu šīs rindas (2008. gada pavasaris vasara) ir ekonomiskā krīze, tad vienīgā no industrijas nozarēm, kura ir imūna pret krīzi un pat ir spējusi simtiem procentu pieaugumu uzaudzēt billjonos ir spēļu industrija.

Bet, protams, ne visas spēles slikti ietekmē smadzeņu darbību, jaunā industrija Brain-training rada spēles vai tehnoloģijas, kas aktivizē pelēko vielu un notur to aktivitati ilgākā laika posmā. Šeit būtu vietā teicienam par to, ka To, ko tu izmantosi to arī paturēsi.

Un tagad iedomājieties, ja būtu iespējams radīt pasauli vai vidi, kura tieši pretēji esošajai videi spētu palīdzet attīstīties un pilneidoties smadzenēm.

Attīstībai līdz zināmai robežai, jo mēs noteikti, ka gribētu spēt raudāt, ja kāds no mums mīļiem cilvēkiem nomirtu, nevis būt super cilvēkiem, kurus nekas neietekmē.

Identitāte, par to mums būtu jāsāk diskutēt, lai apzinātos, kur mēs ejam, kas mēs šodien esam, ko mēs darām un kādi ir mūsu mērķi? UN ko mēs atstāsim saviem bērniem un viņu bērnu bērniem.

Pēteris Urtāns

www.smadzenudarbiba.lv

www.smadzenudarbiba.wordpress.com

Piesakies Bezmaksas konsultācijai, Uzzini savas iespējas, Izmēģini Treniņu Smadzeņu Darbībai, Uzlabo savu smadzeņu darbību www.SmadzenuDarbiba.lv

Dr. P. Read Montague, neirozinātnes profesors un direktors Computational Psychiatry Unit Baylor College of Medicine Hjūstonā ziņo par to, ka ir noslēdzies pētījums par atkarībām un to ietekmi uz lēmumu pieņemšanu.

Pētījumā iesaistījas cilvēki smēķētāji un nesmēķētāji, viņu smadzeņu darbība tika pārbaudīta ar "functional magnetic resonance imaging" (fMRI)  un tika izmantota imitācijas spēle par investīcijām.

 Rezultāti parādīja, ka cilvēki, kuriem ir atkarība no smēķēšanas tāpat kā nesmēķētāji atpazīst un spēj secināt iespējamās negatīvās sekas, vienīgi atšķirībā no nesmēķētājiem, smēķētāji nereaģē ar darbību, lai izvairītos no negatīvām sekām kā to dara nesmēķētāji. Ja arī smēķētāji reāģē, tad tas ir novēloti.

Autori interpretē to kā smadzeņu izmaiņas smēķētājiem un saista to, netikai ar smēķētājiem, bet ar visiem, kuriem ir atkarības.

Tika veikts pētījums, kurā iesaistījās vīrieši un sievietes. Katram pētījuma dalībieniekam ļāva spēlēt dator spēles', kamēr viņu smadzenes ar MRI tika pētītas.

Kā rezultātā vīriešiem atšķirībā no sievietēm novēroja to, ka smadzeņu centri, kas atbild par atkarību un kur veidojas apbalvošanas sajūtas, bija novērota paaugstināta aktivitāte, turpretī, sievietēm šāda veida aktivitāte netika novērota.

Zinātnieki interpretējot atklājumu, norāda, ka tas varētu izskaidrot, kāpēc zēniem ir lielāka tieksme uz datorspēlēm un atkarībām nekā meitenēm.

Piesakies Bezmaksas konsultācijai, Uzzini savas iespējas, Izmēģini Treniņu Smadzeņu Darbībai, Uzlabo savu smadzeņu darbību www.SmadzenuDarbiba.lv

Papētot dziļāk datoratkarību, izrādās jau tālajā 1989. gadā zinātnieks M. Shotton rakstīja par datorspēļu atkarībām. Lai gan pats sevi neuzskatu par atkarīgo, tomēr dažreiz aizdomājos par to, cik daudz laiku pavadu pie datora. Kādēļ? Darbā ap 50 ..70 % laika pavadu pie datora (e-pasti, piedāvājumi, mācības) un mājās arī pietiekami. Plašajā internetā ir tik daudz interesantu un noderīgu lietu, ka nepietiktu pat 48 stundu dienā, lai visu interesanto un ne vienmēr noderīgo apskatītos, izlasītu, noklausītos, nokačātu, ierakstītu blogā, nokomentētu, iemācītos...

Manuprāt datoratkarību varētu iedalīt vairākās daļās:

Atkarība no informācijas. Tas ir tad, kad interesē ieiet portālā un palasīt jaunās ziņas... pēc kāda laika ieiet atkal un palasīt atkal... un atkal... lai zinātu kas notiek pasaulē.

Atkarība no e-pastiem. Mūsdienās pieejami daudzi dažādi e-pastu un privāto ziņu veidi, kā cilvēki ar tevi var komunicēt... man ir kādas 5 vietas kur pienāk privātās ziņas vai e-pasti... un katru dienu tie ir jānočeko... būtu kāds serviss, kas visus šo e-pasta un ziņu kanālus apvienotu vienā browzerī (nu tjipa kā Google Readeris priekš RSS fīdiem).

Atkarība no datorspēlēm. Pats es varbūt ne tik daudz (nu maz arī nē), caurā dienām un naktīm spēlē datorspēles... īpaši ar to, kad parādījās online spēles (tjipa Hockey manager, ASobrain, java spēles, zole iekš draugiem.lv utt utt) cilvēki aizvien vairāk un viarāk laika tērē šādām nodarbēm. Agrāk vecāki vairāk baidījās no datorspēlēm, kas ir šaušanas un braukšanas (parasti prasa jaudīgu kompi)... jo tās ne tikai paņem laiku, bet arī pietiekami daudz naudas, jo kompis visu laiku jāapgreido ar vairāk atmiņas, krutāku videokarti, ātrāku procesoru...

Blogotāji. Mnuprāt arī blogošana ir viens no tiem veidiem, kā veiksmīgi "iztērēt" laiku. Paskatoties par ko un ap ko cilvēki blogo, kļūst skaidrs, ka tas ir tikai tāds paveids kā radīt sev vēl vienu ES, kas ir krutāks, gudrāks un populārāks par reālo ES. Pazīmes tās pašas - svarīgi lai tevi daudzi lasa, lai tevi komentē, lai tevi ceļ mākoņos...

Komentētāji. Izdalu atsevišķi komentētājus. Tā ir tāda suga, kas visu dienu darbā "nīkst" un aiz neko darīt visos ierpējamos portālos un forumos visu kaut ko komentē.... paši pēc būtības neko nerada, bet tikai komentē... pie tam reti, kad konstruktīvi. Visbiežāk nepamatoti un nesaprotami noliedzoša attieksme pret jebkuru lietu ("visi politiķi slikti", "autors duraks", "Opel nerullē", "šitais vispār lasīt nemāk"," tev tikai ar lāpstu grāvjus rakt"... utt). Cilvēki parasti jūtas pasargāti, jo slēpjoties ar vistuālās identitātes jūtās droši, ka neviens neliks par vārdiem atbildēt...

Lūk. Kurš no atkarīgajiem esi tu?

I could relate to every thing that Rory saw in my brain map and the way I have felt started making a lot of sense to me. After a couple training sessions I already felt the difference in myself. I wouldn't get so anxious aound people. I could actually feel confident and comfortable enough to talk to people. I could think clearly and rationally. I get a little anxious sometimes but nowhere near as anxious as I used to get. I am more focussed and more in control of my life it seems. I am happier too and can actually have a conversation with my parents without feeling attacked or confronted and I can think clearly enough to have a meaningful conversation too.