/fragments no blurb.com/

Piereģistrējoties portālā, vajag lejupielādēt programmu (~32mb), kas ļauj veidot grāmatas dizainu un mainīt tekstu un bilžu izkārtojumu. Vispirms salādē visas bildes, ko gribi likt grāmatā, tālāk ar programmas palīdzību (tiešām vienkārša) vari sākt izkārtot un dizainēt. Katru lapu tālāk var dizainēt savā stilā, rīkjoslā tiek piedāvāti vairāki varianti izkārtojumam. Tikpat labi vari lapā ielikt vienu bildi, kā sešas un deviņas.

Kas ir pozitīvi, programma pati novērtē bildes kvalitāti un, ja kvalitāte pieklibo, paziņo par to tev, pasakot, ka kvalitāte izdrukājot var nebūt pati labākā. Šādā gadījumā vai nu meklē lielākas izšķirtspējas bildi, vai vienkārši samazini bildes vietas apmērus, piemēram, vienas bildes vietā uztaisi kolāžu no trim.

Grāmatu iespējams pasūtīt ar mīkstiem un cietiem vākiem, ja sūtīsi ar cietiem vākiem, komplektā nāks arī vāciņi. Es jau vienu albumu sataisīju un pasūtīju, trīs stundu darbs un man gatavas 32 lapaspuses. Tagad jagaida, kad nodrukās un atsūtīs. Par cenām- mīkstie vāki protams ir lētāki, var izvēlēties 4 veidu lielumus un atkarība no lpp skaita, pieaug arī cena. Man 32 lpp izmaksāja 31Eiro, kur cenā ir grāmata, pasts (6E) un kaut kāda nebūt valūtas komisija 1,7E. Vēl paredzamas izmaksas pastā, ja nāksies atmuitot, bet tam nevajadzētu būt pārāk daudz.

Varbūt liekas, ka tas ir salīdzinoši dārgi, bet ja tā padomā- laikā, kad visas bildes glabājas datorā un varbūtība, ka aiziesi uz salonu tās uztaisīt, ir visai niecīga. Blurb piedāvā, neizejot no mājas, izveidot augstas kvalitātes foto albumu, kurā bildes būs nodrukātas, pie tam izskatīsies ļoti iespaidīgi un beidzot varēsi parādīt arī omei, ko tu darīji pagājušajā atvaļinājumā vai kas tas par hobiju - fotografēšana.

Mājas lapā vari iedvesmai apskatīties jau publicētas foto grāmatas un ja esi foto stārs, vari arī savu daiļradi tirgot šajā mājas lapā un noteikt pats cenu par sevis izveidoto foto grāmatu.

/blurb.com/

Nu tas, ka Lapsa ir tikai lēto balagānu autors, tas tāpat ir skaidrs. Un fakts, ka viņš, kā SIA " Baltic Screen" valdes pr-js noslēdz līgumu ar sevi kā autoru, jau vien ir tiesvedibas fakta cienīgs notikums. Bet par grāmatu - var jau samest iekša tukšu muldēšanu un babu runas, tikai pieļauju ka atkal nebūs neviena 100% apsiprināta fakta, tikai Lapsas paša pieņēmumi un fantāzijas. Lēts žurnalistikas triks

Avots: www.delfi.lv

Bonuss:
+ www.skele.lv - Bildes, citāti un cits barahlo no grāmatas.

Ik pa brīdim caur mākoņiem uzspīdēja kaprīzā saule, ceļa malās auga lielie kejaki koki, un tie aicināt aicināja mani atpūsties zem saviem zariem. Nezinu kapēc, bet man beja sajūta, ka manam uz priekšu ejošajam ķermenim nav laika laiski atpūsties. (..)”

citāts no Jukio Mišimas grāmatas “Zelta templis”, Izdeviecība ELPA - 2, Rīga 1997. gads, 174. lpp.

Kino šīs grāmatas kontekstā:

Enjo/Conflagration
drāma
Japāna, 1958
Režisors: Kons Ičikava (Kon Ichikawa)
Lomās: Tacuja Nakadai, Raizo Ičikava, Ganhiro Nakamura

Filma ir Jukio Mišimas uz patiesiem notikumiem balstītā romāna «Zelta templis» kinoversija. Zelta tempļa priesteri aizliedza izmantot Zelta tempļa vārdu, tādēļ filmā lietots nosaukums «Šjūkaku». Zelta templi, kurš pasludināts par nacionālo dārgumu un ir viens no zināmākajiem Kioto apskates objektiem, 1950. gadā nodedzināja priestera māceklis.

Daudz kas pēc tapšanas tiek saņurcīts un izmests ārā, nemaz nenonākot ārpasaulē, kā jau tas pienākas magic factory of idea branding - idejas gadās arī īsti m*sli - galvenais to laikus saprast..

Aplūkojiet dažus darbiņus, ko wordpress ļauj publicēt (diemžēl ne visus formātus ir iespējams). Savu mājas lapu magicFIB.lv kādreiz jāsaņemas un jāpadara par brīnišķīgu multifunkcionālu vietni - varbūt kādreiz... :)

Ok, tātad - lūgtum! Komentējiet - tas noderēs!

Skaists Triatel buklets ar visskaistāko Aggressive meiteni uz tā. Arī kā informācijas nesējs, ne tikai estētisks baudījums... ;)

Ritms, deja, balss un skaistums - īsts pārbaudījums to parādīt un pateikt vienā afišā... Gribas ticēt, ka izdevās :)

Un tā tapa jaunā Triatel SIM karte. Atrodama arī Tavā telefonā?

Noklāt 95% Latvijas - nav joka lieta, ne? Nez vai auto ar šo uz sāniem izbraukās 95%..?

Tīra melna krāsa - lai tādu uzspodrinātu un uzturētu kārtībā, vajag īstu meistarību!

Te vēl skaistule bauda suliņu...

Vai būs labi? Hmm.. kaut kā trūkst...

Nu lūk - īsta sniegbaltīte ar lielisko Campari!

Viņu rūpes ir Tava drošība

2007/2008 gadu mijā TortesDiena.lv pārņēma LV internetu, aicinot šoreiz dāvināt piedzīvojumu

Ienāc, izvēlies, sagaidi, uzcel - apmēram to piedāvā 456.lv

Pamēģini un piekritīsi - ideāla auto aprūpe!

Vai jau iegādājies? Varbūt piedalījies veidošanā? Vai tavi radi vai draugi?

Ed Hardy izmantoja iespēju parādīties uz kuģīša - un neizskatījās neapmierināti :) (Foto: EasyGet.lv)

Modes skates, portāla atklāšana, koncerts, pikniks, tusiņš un izbrauciens - viss vienā? Jā, var arī tā ;) Turklāt neapmierināto nebija

Pietiek apbrīnot citus! ;)

Grāmata par kalnrūpniecības inženiera Kadzi jaunību un armijas laiku pagājušā gadsimta vidū Japānā. Romāns ir diezgan vienmuļš un smags. Interesanti ir apraksti par japāņu sociālajām un ikdienas problēmām. Lai nu kā šajā grāmatā atspoguļotās armijas ārpus reglameta attiecības diezgan precīzi atgādina ģedovšķinu krievu armijā.Par ģedovšķinu šajā grāmatā ir rakstīts daudz, sīki un precīzi. Skumjas beigas diemžēl. Grāmata ir rakstīta pēc autora paša piedzīvotā.Iesaku tiem kam ir interese parJapānu un Japāņiem. Un kam jāmācās skolā par otrā pasaules kara notikumiem Klusā okeāna pusē.

5 balles no 10 manā vērtējumā.

Ir divi veidi kā izvēlos grāmatu, kuru lasīt. Lasu grāmatu, kuru kāds man ir ieteicis. Kāds, kura viedoklim uzticos. Vai lasu tā autora grāmatu, kura darbus jau esmu lasījusi iepriekš. Ar Makjuanu bija savadak. Biju dzirdējusi, ka esot labs. Izvēlējos vienu no četrām, kas stāvāja glīti saliktas viena pie otras, manā plauktā. Paņēmu "Amsterdamu", jo nosaukums šķita vilinošs. Prātā kā nākamo jau aizņēmu "Piedošanu", jo drīzumā kinoteatrī demonstrēs filmu ar tādu pašu nosaukumu, kas uzņemta pēc Iana Makjuana romāna motīviem. Taču tagad man "Piedošanu" negribās lasīt.

Nebija jau tik traki kā izklausās. Sižets, protams, aizraujoš. Intrigas Makjuans prot radīt. Tēma, man tuva - žurnālistika. Reizēm gan, lasot, saprotu, ka tikko izlasīto rindkopu neatceros, jo domāju par kaut ko citu. Beigas mani šokēja visvairāk. Parasti man patīk, ka beigu notikumi izvēršās tādi, kādus tu pat nebiji iedomājies. Bet, kad divi draugi, kas tādi ir kopš skolas laikiem (tas visu grāmatu tika uzsvērts), nogalina viens otrs, nesaskaņu dēļ par jautājumu, kurš viņus pat tieši neskar. Kaut kā liekas neloģiski. Nedaudz pat smieklīgi. Bet smieklīgi tas noteikti nebija domāts. Paliku tādā kā nelielā neizpratnē, jo varbūt es kaut ko tā īsti līdz galam nesapratu.

Tagad jālasa "Piedošana", ja gribu filmu redzēt. Varbūt neskatīties. Bet tas tomēr kino un uz tādu filmu gribās iet ar nelielu bagāžu, ja tāda man tiek piedāvāta. Tāpat kā pirms Tom Tykwer filmas "Parfīms" izlasīju Patrika Zīskinda romānu "Parfīms: stāsts par kādu slepkavu". Tas bija patīkams komplekts. Gribētos vēl kādu.

Aizraujošs stāsts, kur sapīti kopā arheoloģiskies izrakumi, Bībele, Vatikāns, ceļošana laikā. Cilvēku attiecības, varas izpausmes, ambīcijas, nedaudz arī mīlestības (kur tad bez tās!). Vairāk kā 500 lapaspuses burtiski apriju pāris dienu laikā. Filmas cienīgs sižets, kur katra nodaļa atklāj kaut ko jaunu, bet iepin tevi vēl dziļāk neizpratnē, kas neļauj aizvērt grāmatu un iet gulēt. Bet, ja nu nākamajā nodaļā parāda video!? Neparāda.

Lasot, pat iedomājies kā no šitā gabala varētu uzražot filmu ar Josh Hartnett galvenajā lomā. Taču tas varētu sabojāt iespaidu, kā tas notika gadījumā ar Da Vinči kodu. Labāk filmēsim seriālu Lost stilā. Katra sērija kā nodaļa, kura baidzās tik pēkšņi, neatstājot tev citu izeju kā lasīt un lasīt tālāk.

Bet tad es vīlos. Noskatamies video un tur Viņš ir! Sēž galda galā, dala maizi un dziedina kurlos. Jēzus tik tiešām ir bijis un staigājis pa šo zemi. 500 lappušu garumā, kopā ar grāmatas varoņiem, esi dzinies pakaļ pierādījumiem, kas apgrieztu kājam gaisā visu, kam mēs ticam. Bet nekas negriežas un neviens arī nav vīlies. Tikai es! Grāmatas varoņi pēkšņi kļūst labi, cīņas spars norimst un ambīcijas pēc labākas nākotnes noplok. Un tikai tāpēc, ka tagad tic tam, kam iepriekš iespējams nebija ticējuši. Vismaz ne pavisam.

Bet, ja autors man būtu sniedzis to prieku, un paziņojis, ka Jēzus nekad nav bijis, tad Vatikāns grāmatu būtu aizliedzis pirms tā redzētu saules gaismu. Tad es nekad to neizlasītu. Lai ir Jēzus un vēl šis tas, jo grāmatu noteikti varu ierindot savu mīļāko grāmatu topa augšējā galā.

P.S. Šobrīd lasu tās pašas sērijas Elizabetes Kostovas "Vēsturnieki". Nav tik labs. Drakula taču nevar konkurēt ar Jēzu.

Pirms trīs gadiem biju Prozas lasījumu noslēguma pasākumā, kur Pauls Bankovskis lasīja fragmentu no savas topošās grāmatas. Viņš lasīja stāstu Rudens kross. Stāsts bija izcils un veids, kā Bankovskis to nolasīja, bija vēl iespaidīgāks. Pēc diviem gadiem grāmata tapa. Bankovska "Skola" parādījās arī manā grāmatu plauktā. Melnos, cietos vākos ar sarkanu pīli vidū. Ar tādu pīli arī es bērnībā gāju vannā. Manējā bija dzeltena.

Izlasot biju nedaudz vīlusies, bet tikai nedaudz. No visiem stāstiem Rudens kross arī bija pats labākais. Taču tas nebūt nenozīmē, ka pārējie bija nebaudāmi. Protams, nē! Bankovskis vienmēr paliks viens no maniem latviešu autoru favorītiem. Viņam izdevās sniegt to sajūtu, kad lasot tu atceries sevi skolas laikā un nodomā - jā, tā tas toreiz patiešām bija! Bet tur slēpjas mana problēma. Laiks, par kuru stāsta grāmata, ir laiks, kad skolā gajā mani vecāki. Tāpēc man aprakstītie notikumi un situācijas ir svešas un nepieredzētas. Dzirdētas tikai stāstos, kuri sakrīt ar Bankovska stāstīto. Tāpēc varu tikai iejusties savu vecāku ādā, kad viņi bija tik jauni kā es un nedaudz jaunāki. Nekas daudz jau nav mainījies. Sajūtas un emocijas tās pašas, tikai laiki citi. Pateicoties Bankovskim, uz īsu brīdi spēju izdzīvot to, kā bija toreiz. Toreiz, kad manis vēl nebija.

P.S. Novietoju ar roku aizsniedzamā attālumā Bankovska "Mazgalvīši spēlē mājās".

Šito grāmatu man bija neērti lasīt autobusā vai kādā citā sabiedriskā vietā tieši tās nosaukuma dēļ. Ne par ko labu tas neliecina. Biju šokā, kad mamma pārnes to mājās. Prasīju vai viņa nav saspiedusies pērkot padomu grāmatu, kādas parasti lasa izmisuši cilvēki, kas meklē atrisinājumu savām problēmām grāmatās, kuru autori ir vēl izmisušāki par pašu lasītāju. Taču nosaukums ir maldīgs. Tā nepavisam nav grāmata pusmuža krīzes sagrautai sievietei, kurai šķiet, ka visu var atrisināt ieviešo mīļāko. Tikai vajag zināt kā pareizi to izdarīt. Protams, tas ir romāns par sievietes un vīrieša attiecībām. Tajā ir visiem pazīstamas situācijas ar vēl pazīstamākiem atrisinājumiem. Taču tas aprakstīts patiesi neko neizpušķojot, bez tik ļoti romāniem raksturīgā jēlā romantisma. Par tēliem autors izvēlējies tipiskas sievietes un tipiskus vīriešus ar viņu tipiski atšķirīgajiem viedokļiem par jebko. Tik tiešām grāmatas beigās rodas jautājums: "Vai tad patiešām viņi ir tādi? Vai tad patiešām viņas ir tādas?" Man laikam nav nācies satikt ne vienu, ne otru. Varbūt nedaudz to sievieti. Visu cieņu autoram, ka viņš spējis tik nodrāztu tēmu padarīt atkal baudāmu.

F.Beigbeders plašākai sabiedrībai būtu vairāk pazīstams ar grāmatu "14,99 eiro". "Romantisko egoistu" labāk raksturo tās citāti:

"Kino attīstības vārdā tagad būtu labi uzņemt pornofilmu, kurā aktieri mīlētos, viens otram sacīdami: "Es tevi mīlu," - nevis: "Vai jūti, kuce?" Šķiet, dzīvē tā mēdz notikt."

"Naktsklubos dzer, lai piecirstu, un tas rullē - beigu beigās var uzrunāt visas sievietes, jo alkohols nomāc kautrību. Problēma ir tā, ka tas nomāc arī erekciju. Valdība kļūdās, apgalvodama, ka pārmērīga alkohola lietošana ir kaitīga veselībai, nē, tas pasargā no aids!"

"Ziemssvētki man uzdzen depresiju. Visas šīs ģimeņu kopā sanākšanas smaržo pēc egles. Ziemssvētku vecītis ir sadzīves atkritums."

"Ir divas vietas, kur applaudējoši cilvēki demonstrē savu stulbumu: kinoteatri un tad, kad lidmašīna nolaižas."

"Pašlaik man drausmīgi krīt uz nerviem cilvēki, kas klausās mūziku filmai "Amēlija". Akardeona meldijas man atsauc atmiņā vakarus bez nevienas lietojamas meitenes, ar lētu sarkanvīnu, kas atstāj traipus, netīrus matus un apkaltušas vīna pēdas ap lūpām."

"Mīlestība ir kā amerikāņu kalniņi: sākumā uz augšu, tad pēkšņi lejā, tad atkal augšā, tad lejā, un beigās tu apvemies!"

Šo pāris citātu dēļ vien ir vērts izlasīt šo grāmatu. Beigbeders vispār raksta tieši kā priekš manis. Tāpēc iegādājos jau nākamo grāmatu "Windows on the World".