Tā nu aiz zinātkāres ierakstījām savus vārdus, lai redzētu, vai maz Izraēlā tādi arī pastāv. Jānis. Hmm, ļoti daudz Janis ir šeit tikai - female - visas sievietes :) Nu jā, tāpēc jau Zanei nav ne mazāko problēmu šeit norēķināties ar Jāņa karti, jo pārdevēja domā, ka karte pieder Žanisai :)

Savukārt vārds Zane, kā teikts latviešu personvārdu skaidrojošā vārdnīcā, esot cēlies no senebreju valodas un nozīmē 'lilija' vai 'ūdenslilija'. Diemžēl cik nācies kādam vietējam to jautāt, neviens nav šādu vārdu dzirdējis. Visi tikai parasti Zanes vārdu izrunā kā Zana un vēl domā, ka tas ir uzvārds. Izrādās, Izraēlā tiešām ļoti populārs uzvārds. Bet, kā atklājās šajā famīlijpēdijā, Zane ir arī izplatīts vārds, bet tikai ... vīriešiem :) Interesanti gan būtu uzzināt, kā vietējie izrunā šo vārdu.

Katrā ziņā šajā portālā pārliecinājāmies, cik daudz pasaulē zināmu cilvēku ir ebreji. Tāda liela un talantīga tauta...

Oratora spējas - tas bija viņa lielākais knifs, un procentuāli dēļ šāda knifa ir vislielākā iespēja atrauties pa seju. Tamdēļ, jebkurā lielākā Hitlera 'sapulcē' esot bijis paprāvs armijnieku skaits, kam vajadzēja Hitleru aizsargāt, bet te nu seko nākamais :

Izcila intuīcija, kas robežojas ar brīnumiem - pāris reizes frontē, par mata tiesu izsprūkot no nāves, pietam strādājot par sakarnieku, kas nozīmē vēl divtik reizes cik jūs iedomājāties. Pāris atentāti, hmm, vai tiešām viņš nebija kaut kāds izredzētais?

Naidu pret ebrejiem viņam iepotēja divu gadu laikā, pēc 1. pasaules kara beigām. Iekš Mein Kampf viņš raksta, ka Vīnē viņu esot apsitusi apgaismība par žīdisma sērgu, kaut arī īstenībā viņš tiem pārdeva pastmarkas, kad dzīvoja.... hmm, kā bomzis, un īrēja no tiem dzīvokļus.
Viņa smadzenes (kas ilgojās pēc ideāliem, kuriem pieslieties) redzēja t.s Cionas gudro protokolus - lēti falsificētus sūdus, kuri, maigi sakot, mudināja slepkavot ebrejiņus.

Un ko tu neteiksi, viņas arī tiem pieslējās,  un mācēja ar loģiku atrast sakarības starp saviem ienaidniekiem -  liela daļa krievu komunistu bija, ehmm, uzminiet nu, kas? Bet Ungāru komunistu partijā no 28 locekļiem 25 bija, nu, tas vārds, kas aizvaino ebrejus. Hint : Ž.

Pie tam, kas vēl man liek apšaubīt viņa spriedumus - lielais varonis esot bijis bezcerīgi romantisks, tāds iespaids radās lasot par viņa iecerēto sirdsdāmu, kura labi ja viņa seju vienreiz bija redzējusi.

Bet, neskatoties uz viņa loģikas kļūdām, es vienalga saku, ka ebreji ir pusarābiski čalīši, kuriem ne Latvijā, ne vispār eiropā nav ko darīt, kopš 1948. gada 14. maija.

balsošu PAR, jo nevar saukties valsts par civilizētu, kur veciem un slimiem cilvēkiem jācieš bads.

Cik gan aprobežoti reizēm var spriest cilvēki.
Taisnīguma vādā viņi tagad slīcinās vecus cilvēkus, lai tiem netiek. To nestrādājušo ir ārkārtīgi maz, un daļa ir sievietes, kuras bija spiestas skatīties bērnus un mazbērnus. Un tas arī ir ļoti atbildīgs darbs, par kuru nemaksā...

Tuklāt, tiem skopajiem būtu jāatceras, ka skopums rada nabadzību. Jo vairāk cilvēku ir pirktnespējīgi, jo grūtāk ir uzņēmējiem un viņu darbiniekiem, līdz ar to arī valstij. Tātad, skopuma un nenovīdības aplis noslēdzas pie pašiem skopajiem, sarežģījot viņu ienākumus un apkārtējo vidi, jo nabadzība un noslāņošanās ir noziedzības un gara degradācijas "mātes".

Tāpēc jau Latvija ekonomiski ir tik lielā pakaļā, un to mēs pēc laiciņa sāksim izjust arvien asāk, ka vadībā ir tādi skopuļi un trūcīgo mocītāji, kuri neredz, kā tas viss atgriežas pie viņiem atpakaļ

Šodien, visi uz referendumu, un lai tā valdošā nelietība kļūst nolādēta un sabrūk pati savos mēslos.

viedoklis ir par vai pret, bet jāpiedalās ir noteikti. Es balsošu par saviem vecākiem, saviem bērniem un par sevi pašu, kā arī lai tautai būtu iespēja dzīvot cienīgu cilvēka dzīvi!!!

PAPILDINĀTS: 22.augusts

Kāpēc par?

Par "Pensiju likuma" grozījumiem valdība apgalvo, ka tos nevarot īstenot – neesot naudas, ekonomiski grūta situācija, valstī varot sagraut pensiju sistēmu.
Oponē politiskās organizācijas "Sabiedrība citai politikai" līderis Aigars Štokenbergs: "Ja kāds lieto vārdu sistēma, tad viņam vajadzētu paskaidrot, ko viņš ar to sistēmu domā. Ja ar to domā sistēmu, kurā vairāki simti tūkstoši cilvēku dzīvo nabadzībā, tad "jā!", tā ir sistēma, ko mēs tiešām gribam sagraut. Nezin kāpēc pašlaik ar sociālā budžeta naudu tiek aizbāzta izšķērdība valsts pamatbudžetā. Bet tā taču ir tā nauda, kas pienākas pensijām un pabalstiem! Normālās Eiropas valstīs, kurās vispirms domā nevis par izšķērdību valsts pārvaldē, bet par to, kā panākt sociālo stabilitāti, pensijām un pabalstiem tiek lietota pamatbudžeta nauda, nevis otrādi. Ja saskaitāt visus Valsts kontroles ziņojumos šogad konstatētos izšķērdības gadījumus valsts pārvaldē, tad tie jau pārsniedz simt miljonu latu. Acīm redzami budžeta nauda tiek tērēta nelietderīgi, un, ja šo sistēmu sakārtotu, tad nebūtu problēmas atrast naudu lielākām pensijām."

Kāpēc pret?

Bet Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece aicina nopietni izvērtēt referenduma piedāvājumu: "Protams, ir saprotama katra cilvēka vēlme dzīvot labāk, tomēr pirms izvēles izdarīšanas vēlos aicināt uz šo jautājumu palūkoties no dažādiem aspektiem.

Pirmkārt, aicinu ikvienu iepazīties ar jau padarīto pensionāru dzīves apstākļu uzlabošanai šogad un nākamajā gadā.
Otrkārt, ierosinātais grozījums var radīt negatīvas sekas gan pensiju sistēmai, gan kopumā valsts ekonomikai.
Treškārt, grozījums nav vienlīdzīgs pret visiem, kuriem tiešām ir nepieciešams lielāks atbalsts no valsts. Referenduma pozitīvs rezultāts var negatīvi ietekmēt valsts sniegto atbalstu invalīdiem kopš bērnības, ar celiakiju slimiem bērniem, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem u.c."

Kā tas notiks?

Rīt, tautas nobalsošanas dienā, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7 rītā līdz 10 vakarā, un vēlētāji varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs.
Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties vēlēšanu iecirknī, desmit dienas pirms tautas nobalsošanas dienas varēja pieteikties balsošanai savā atrašanās vietā.
Tautas nobalsošanā varēs piedalīties arī vēlētāji ārvalstīs. Vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu vai balsot kādā no ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem tautas nobalsošanas dienā, 23.augustā.
Lai piedalītos tautas nobalsošanā, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.
Lai likumprojekts iegūtu likuma spēku, tautas nobalsošanā jāpiedalās vismaz 453 730 vēlētājiem jeb pusei no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un vairākumam jābalso par likumprojekta pieņemšanu.
-----------------------------------------------------------------------------------------------

Vēl nav rimušās kaislības ap 2.augustā notikušo referendumu par tautas tiesībām atlaist Saeimu, bet Latvijā gaidāms jauns referendums – 23.augustā vēlētājiem būs iespēja balsot par atbalstu likumprojektam "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"". Vienlaikus daudziem nav īsti saprotams, kāda ir iecerēto izmaiņu jēga, tādēļ nepieciešams īss skaidrojums.

Grozījumu būtība ir likumā "Par valsts pensijām" noteikt, ka personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, tiks piemērots koeficients – 3, personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem, tiks piemērots koeficients – 3,5, personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem – 4, personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk, – 4,5. Koeficients tiek reizināts ar valsts noteikto sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas ir 45 lati. Tātad, ja jūsu darba stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem, jūsu pensija būs vismaz 157 lati un 50 santīmu, bet, ja jūsu apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, tad pensijai jābūt ne mazākai par 180 latiem, un visbeidzot personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk, pensija būs 202 lati un 50 santīmu.

Šeit jāpiebilst, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī Latvijā pensijas bija vidēji 124,30 latu, Lietuvā – 127,90 latu, bet Igaunijā – 168,67 lati. Tāpat statistika rāda, ka 27 procenti Latvijas pensionāru pagājušā gada beigās saņēma summu, kas ir mazāka par 100 latiem mēnesī, bet 60 procentiem pensijas vecuma iedzīvotāju pensija bija robežās no 100 līdz 150 latiem. Realitātē 87 procenti Latvijas pensionāru saņēma summu, kas nepārsniedz 150 latu un tātad ir mazāka par iztikas minimumu, kamēr abās pārējās Baltijas valstīs gados veco cilvēku stāvoklis ir jūtami labāks. Lai arī inflācija abās Latvijas kaimiņvalstīs nav sasniegusi divciparu skaitli, pensijas nemitīgi tiek palielinātas ievērojami lielākos apmēros nekā pie mums.

Diemžēl virkne valdošās koalīcijas pārstāvju pašlaik nodarbojas ar demagoģiju, sakot, ka gadījumā, ja tiks pieņemti ieteiktie likuma grozījumi, sabrukšot Latvijas pensiju sistēma. No šādiem izteikumiem izriet, ka Latvijas pensiju sistēma ir laba, godprātīga un taisnīga, taču jāšaubās, vai atradīsies daudz pensionāru, kuri sistēmu par tādu atzīs – Latvijas pensiju sistēma ir netaisnīga, un arī tas vēl ir maigi teikts. Šā iemesla dēļ sistēmā ir nepieciešamas reformas, un konkrētie likuma grozījumi tādas piedāvā.

Valdībā aprēķināts, ka gadījumā, ja tiks pieņemti grozījumi likumā "Par valsts pensijām", no budžeta gadā papildus būs nepieciešami 230 miljoni latu. Tiek apgalvots, ka šādu līdzekļu valstij neesot, taču arī šis apgalvojums ir melīgs. Vispirms jau šā gada sociālajā budžetā ir paredzēts 130 miljonu latu pārpalikums, kas tā vietā, lai tiktu izmaksāts pensionāriem, iekļauts valsts pamatbudžetā, kur tiks izmantots dažādu ministriju un birokrātu tēriņiem. Šos 130 miljonus latu ir nepieciešams izmantot mērķim, kādam tos paredzēja nodokļu maksātāji, – pensiju izmaksām.

Vēl viena nianse – valdībai pašlaik ir problēmas ar pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanu, savukārt, kas attiecas uz sociālo nodokli, tad valstij samaksātās summas ir lielākas, nekā iepriekš bija cerējuši budžeta sastādītāji. Lieki piebilst, ka "virsnormas" sociālais nodoklis kārtējo reizi tiek novirzīts nevis adresātiem, bet gan ministriju un valsts iestāžu tēriņiem.

Tomēr gadījumā, ja budžets atbilstu visām prognozēm, atliktu vēl 100 miljoni latu, un arī ar to atrašanu valdībai nevar būt grūtības. Pašlaik valsts sociālajā budžetā ir uzkrāts gandrīz miljards latu (977,3 miljoni), kas ar Valsts kases starpniecību ieguldīti depozītos. Vidēji peļņas procenti gadā no šādiem ieguldījumiem ir 5– 6 procentu robežās. Laikā, kad inflācija stabili turas divciparu skaiļa robežās, notiekošais nozīmē tikai to, ka sociālajā budžetā uzkrātā nauda kļūst aizvien mazvērtīgāka.

Valdībai tātad ir visas iespējas jūtami palielināt pensijas, trūkst vienīgi vēlēšanās. Diemžēl praksē ir pierādījies, ka valdošā koalīcija turpina pašas uzņemto, bieži vien valstij un tās iedzīvotājiem postošo kursu līdz pat brīdim, kamēr vēlētāji to nepiespiež mainīt nostāju. Referendums par grozījumiem pensiju likumā ir iespēja panākt ja ne ideālu, tad daudz taisnīgāku valsts sociālā budžeta sadali. Likuma grozījumu neatbalstīšana vai referenduma ignorēšana nozīmēs vienīgi to, ka mēs klusībā jau pielāgojam mūsu vecākajai paaudzei valsts sagatavotās ragaviņas braucienam uz mežu.

Ainars Latkovskis

www.kurzemes-vards.lv

Liekā informācija teksta uzdevumā.

Devalvācijas risks - es to ieliku apzināti, lai tie, kas pieiet tīri no matemātiskā viedokļa domātu ko ar to iesākt un kur lielietot. Matemātiķiem tā parasti ir - ja uzdevumā ir kāds lielums, tad tam noteikti kaut kur vajadzētu parādīties. :) šoreiz tas tā nebija. Risks dzīvē pastā visās jomās... risks, ka Rūķītis ies bojā un ģimeni atstās ar parādiem un bez uzkrājumiem arī pastāv... :)

Ekonomiskie secinājumi.

Ģimenes labklājības līmenis strauji kritīsies. Ņemot vērā salīdzinoši augsto inflāciju, kas tuvākajos gados "apēdīs" rūķīša spēju pabarot ģimeni un spēju atlikt plauktā naudiņu.

Ja mēs paskatamies Rūķīša algu pēc 10 gaidem un vidējās cenas pēc 10 gadiem, tad sanāk, ka Rūķīša ienākumi pret cenām būs samazinājušies par 15%. Aprēķins - Dzīves līmenis: 155/182 = 85% no šodienas. Tādējādi:

Balstoties uz maniem aprēķiniem Rūķītim vajadzētu patiešām sākt uztraukties par savu finansu situāciju, jo pēc maniem aprēķiniem Rūķītis pēc 10 gadiem būs parādos līdz ausīm (vismaz viena gada ienākumu apmērā) un turpinās aizņemties ik mēnesi.

Pilnīgi noteikti es piekrītu Sniegbaltītei, ka ģimenei ir jāatsakās no jelkādiem liekiem uzdevumiem.

Analīze un situācija katru gadu:

• Apzīmējam ar X Rūķīša šā brīža alga Mežikos/mēnesī.
• Izdevumi ģimenes pabarošanai = 0,9 X (jo zināms , ka ar 90 % viņš spēj ģimeni pabarot)

1. gads

1. Kopējie gada ienākumi 12X Mežiki
2. Gada izdevumi ģimenes pabarošanai: 0,9 X * 12 = 10,8
3. Uzkrājumi gada beigās = 2,28 X

• Rūķītis bija uz gadu noguldījis savus iekrātos x latus depozītā un šobrīd viņam ir par 8% lielāki, jeb 1,08X
• Rūķītis no sava attalgojuma uzkrājumam ir pievienojis vēl 10% jeb 12X*0,1 = 1,2X

2. gads

1. Kopējie gada ienākumi 12,6X Mežiki (pieauguši par 5%)
2. Gada izdevumi ģimenes pabarošanai: 0,9 X * 1,18 (inflācija) x 12 mēneši = 12,74X
3. Uzkrājumi gada beigās = 2,46X - 0,14X = 2,32 X

• Rūķītis bija uz gadu noguldījis savus iekrātos 2,28X latus depozītā un šobrīd viņam ir par 8% lielāki, jeb 2,46X
• Rūķītis no sava attalgojuma uzkrājumiem nav bijis spējīgs pievienot vairs neko (vēl jo vairāk, viņam nācās no drauga aizņemtiet 0,14X (skat. gada kopējie ienākumi un izdevumi), ko gada beigās no saņemtās depozīta naudas arī atdeva.

3. gads

1. Kopējie gada ienākumi 13,89X Mežiki (pieauguši par vēl 5%)
2. Gada izdevumi ģimenes pabarošanai: 0,9 X * 1,13 (inflācija) x 12 mēneši = 15,55X
3. * Uzkrājumi gada beigās = 1,45X - 1,66X = -0,21 X (Draugs atsakās aizdot, jo neredz, ka Rūķītis varēs atdot, tādēļ Rūķītis dodas uz banku un paņem aizņēmumu par trūkstošo summu Evrikos lai norēķinātos ar draugu)

• Rūķītis bija uz gadu noguldījis savus iekrātos 1,34X latus depozītā un šobrīd viņam ir par 8% lielāki, jeb 1,45X
• Rūķītis no sava attalgojuma uzkrājumiem nav bijis spējīgs pievienot vairs neko (vēl jo vairāk, viņam nācās no drauga aizņemtiet 1,66X (skat. gada kopējie ienākumi un izdevumi), ko gada beigās no saņemtās depozīta naudas arī atdeva.

* Papildināts: Izskatās, ka manos aprēķinos ir ieviesusies neliela kļūda un 3. gada beigās uzkrājumiem vajadzētu būt apmēram 2x (nevis negatīvam). šobrīd man nav laika pārrēķināt, bet domāju ka uz rītdienu izlabošu tālākos aprēķinus.

4. gads

1. Kopējie gada ienākumi 14,59x Mežiki (pieauguši par 5%)
2. Gada izdevumi ģimenes pabarošanai:  16,17X
3. Uzkrājumi gada beigās = -0,22X - 1,58X = -1,8X

• Rūķītis bija uz gadu aizņēmies 0,21x un ņemot vērā Evriku procentu likmi 6% un to, ka viņam nebija naudas lai sāktu maksāt kredītu, tad parāds gada beigās bija jau 0,22 X
• Rūķītis no sava attalgojuma uzkrājumiem nav bijis spējīgs pievienot vairs neko, vēl jo vairāk, viņam nācās aizņemties papildus līdzekļus no bankas - palielināt kredītlīniju par 1,58x

5. gads

1. Kopējie gada ienākumi 15,32x Mežiki (pieauguši par 5%)
2. Gada izdevumi ģimenes pabarošanai:  16,82X
3. Uzkrājumi gada beigās = -1,25X - 1,5X = -2,75X

• Rūķītis bija uz gadu aizņēmies 1,18x un ņemot vērā Evriku procentu likmi 6% un to, ka viņam nebija naudas lai sāktu maksāt kredītu, tad parāds gada beigās bija jau 1,25 X
• Rūķītis no sava attalgojuma uzkrājumiem nav bijis spējīgs pievienot vairs neko, vēl jo vairāk, viņam nācās aizņemties papildus līdzekļus no bankas - palielināt kredītlīniju par 1,5x

6. gads (bērniem jāiet skolā)

1. Kopējie gada ienākumi 16,09x Mežiki (pieauguši par 5%)
2. Gada izdevumi ģimenes pabarošanai: 17,49X
3. Uzkrājumi gada beigās = -2,92X - 1,4X - 6X = -10,32X

• Rūķītis bija uz gadu aizņēmies 2,75x un ņemot vērā Evriku procentu likmi 6% un to, ka viņam nebija naudas, lai sāktu maksāt kredītu, tad parāds gada beigās bija jau 2,92 X
• Rūķītis no sava attalgojuma uzkrājumiem nav bijis spējīgs pievienot vairs neko, vēl jo vairāk, viņam nācās aizņemties papildus līdzekļus no bankas - palielināt kredītlīniju par 1,4x
• Jāaizņemas nauda lai bērni varētu studēt. Kā jau plānots, tad ir nepieciešami 6X.

7. gads

1. Kopējie gada ienākumi 16,9x Mežiki (pieauguši par 5%)
2. Gada izdevumi ģimenes pabarošanai: 18,19X
3. Uzkrājumi gada beigās = - 10,94X - 1,29X = -12,23X

• Rūķītis bija uz gadu aizņēmies 10,32x un ņemot vērā Evriku procentu likmi 6% un to, ka viņam nebija naudas, lai sāktu maksāt kredītu, tad parāds gada beigās bija jau 10,94 X
• Rūķītis no sava attalgojuma uzkrājumiem nav bijis spējīgs pievienot vairs neko, vēl jo vairāk, viņam nācās aizņemties papildus līdzekļus no bankas - palielināt kredītlīniju par 1,29x

8. gads

1. Kopējie gada ienākumi 17,75x Mežiki (pieauguši par 5%)
2. Gada izdevumi ģimenes pabarošanai:  18,92X
3. Uzkrājumi gada beigās = - 12,96X - 1,17X = -14,13X

• Rūķītis bija uz gadu aizņēmies 12,23x un ņemot vērā Evriku procentu likmi 6% un to, ka viņam nebija naudas, lai sāktu maksāt kredītu, tad parāds gada beigās bija jau 12,96 X
• Rūķītis no sava attalgojuma uzkrājumiem nav bijis spējīgs pievienot vairs neko, vēl jo vairāk, viņam nācās aizņemties papildus līdzekļus no bankas - palielināt kredītlīniju par 1,17x

9. gads

1. Kopējie gada ienākumi 18,63x Mežiki (pieauguši par 5%)
2. Gada izdevumi ģimenes pabarošanai: 19,67X
3. Uzkrājumi gada beigās = - 14,97X - 1,04X = -16,01X

• Rūķītis bija uz gadu aizņēmies 14,13x un ņemot vērā Evriku procentu likmi 6% un to, ka viņam nebija naudas, lai sāktu maksāt kredītu, tad parāds gada beigās bija jau 14,97 X
• Rūķītis no sava attalgojuma uzkrājumiem nav bijis spējīgs pievienot vairs neko, vēl jo vairāk, viņam nācās aizņemties papildus līdzekļus no bankas - palielināt kredītlīniju par 1,04x

10. gads

1. Kopējie gada ienākumi 19,56x Mežiki (pieauguši par 5%)
2. Gada izdevumi ģimenes pabarošanai: 20,46X
3. Uzkrājumi gada beigās = - 16,97X - 0,9X = -17,87X

• Rūķītis bija uz gadu aizņēmies 16,01x un ņemot vērā Evriku procentu likmi 6% un to, ka viņam nebija naudas, lai sāktu maksāt kredītu, tad parāds gada beigās bija jau 16,97 X
• Rūķītis no sava attalgojuma uzkrājumiem nav bijis spējīgs pievienot vairs neko, vēl jo vairāk, viņam nācās aizņemties papildus līdzekļus no bankas - palielināt kredītlīniju par 0,9x

Secinājumi:

1. Rūķītis principā 10..15 gadu laikā bankrotēs... arī, ja šobrīd sāks pamazām uzkrāt...

2. Lai izvairītos no bankkrota, Rūķitim ir nepieciešams palielināt ģimenes ienākumus straujāk nekā 5% gadā... līdz ar to ir jāstrādā vairāk, efektīvāk vai aŗi jāiesaista sieva ogu lasīšanā.

3. Lai izvairītos no bankrota Rūķītim pat nepietiek ar uzkrājumiem... viņam pie tā visa vēl ir nepieciešams būtiski samazināt izdevumus. Acīmredzot kritiski jāpaskatās uz to kur nauda tiek tērēta.

4. pilnīgi noteikti Rūķītis nevar atļauties pirtiņu šobrīd.

5. Iespējams, ka Rūķītis nevarēs atļauties laist bērnus maksas skolā... vai arī būs jāmeklē citi veidi kā apmaksāt mācības.

Ko es ar to visu gribēju pateikt?

Paskatieties avīzēs un žurnālos. Paskatieties spogulī. Paskatieties uz vecākiem un draugiem. Vai nemani kādu Rūķīti? Vai joprojām tu domā, ka Rūķītim nav izdevīgi krāt, bet noteikti nauda ir jāiztērē kamēr inflācija nav apēdusi?

Ar šo uzdevumu es gribēju pierādīt, ka uzkrājumu ienesīgums un inflācijas cipars nav savā starpā saistīti. Liela inflācija nav arguments tērēt naudu/uzkrājumus utt rezerves...

(c) Vigants