Katrā ziņā weekends bija jautrs.

Sākās ar to, ka piektdien lidoju no Rīgas uz Liepāju. Ļoti ērti - pirms kāda mēneša internetā iegādājos biļeti, ceturtdien no mājām iečekojos un atlika tikai piektdien, pēc darba (19:00) ierasties lidostā, kādas 20 minūtes pirms izlidošanas, uz drošības kontroli un jau tad sēsties lidmašīnā, lai pēc 30 minūtēm jau būtu Liepājā. Bagāžas man nebija, jo visas mantas iedevu Kažam, kurš brauca ar mašīnu.
Kopā turp un atpakaļ lidmašīnas biļete izmaksāja ~16.00Ls. Ar autobusu, turpu un atpakaļ, no Rīgas uz Liepāju sanāk 10.5Ls un 3.5 stundas (vienā virzienā) dzīvoties autobusa krēslā.

Ielidojot Liepājas mazajā lidostā apmulsu. Tukšums, autobus tikai pēc vienas stundas. Un daži vietējie, kas piedāvā pa 1Ls aizvest uz BBP. Piegāju pie taksīša, paprasīju pa cik tad mani vienu aizvedīs un man atbildēja, ka mani vienu pa 2Ls aizvedīs. Problēma tikai tāda, ka makā bija skaidrajā naudā 0.70Ls. Taksists paskatījās apkārt un teica, ka pa 0.70Ls arī var aizvest.

Iebraucot centrā atkal sagaida pārsteigums - salīdzinot ar iepriekšējā gada BBP - tukšs centrs, tukšas kafejnīcas, cilvēki maz un uz ielām nav auto sastrēgumi. Manai draudzīgajai kompānijai vēl 140km līdz Liepājai. Neko darīt. Sazvanu citu draudzīgo kompāniju, kura arī solījās ar mums pavadīt šo weekend'u un dodamies ēst.
Kad tas padarīts, tad dodamies uz, jau iepriekšējā gadā atrasto, mājvietu jeb telšu vietu. Kluss māju pagalms, no kura uz pasākuma galveno ieeju var aiziet nepilnās 10 minūtēs. Nebrīnījos, ka jau citi izklaides mīlētāji arī bija pamanījuši šo pagalmu un jau saslējuši savas teltis. Tūlīt ierodas arī Kaža ar savu karalisko auto un Oskars ar Arču, kuri izvēlējās braukt ar busu, lai nebūtu jāceļ teltis un kravas nodalījumā izveidotu savu mājvietu. Ātri saslienam teltis, nedaudz iesildāmies un dodamies uz pasākumu.

Pa dienu es biju dabūjis vienu ielūgumu uz šo pasākumu, Tādēļ man pie ieejas nevajadzēja meklēt aprocīšu pārdevējus, bet vajadzēja Kažam palīdzēt tādus atrast. Pēc ilgas meklēšanas atrodam čalīti, kurš pa 1.5Ls pārdod aproci. Tas ir tikpat, pa cik viņas pārdevās pasākuma teritorijā. Ar grūtībām uzmontējam viņu virsū uz Kažas rokas, iztaisnojam un droši dodamies iekšā, lai satiktu pārējos tusētājus.
Pats pasākums nekāds, vazājies apkārt un meklē pazīstamas sejas. Ik pa laiciņam piestāj kādā no teltīm, lai nedaudz pakustētos un tad atkal ceļo pa pludmali uz priekšu vai atpakaļ.
Vienīgā telts, kur tika vairāk pavadīts laiks bija house telts.
Izlēkājamies un dodamies atpakaļ sildīties uz superīgo telts vietu līdz rīta saulei.

Nākamā diena sākas ar sarežģītām sejām, jo karstumā nebija iespējams izgulēties, pluss, nakts aktivitātes arī bija nedaudz pa traku. Dodamies uz RIMI ēst bulkas.
Pie upes apsēžamies un zvana telefons. Izrādās, ka es darbā esmu apsolījies, ka spēlēšu streetball Liepājas pludmalē. Cenšos kolēģi atrunāt, bet tad viņš paziņo, ka ir jau Liepājā un mērojis tālu ceļu no Tukuma. Neko darīt. Jāmeklē komanda, kas varētu spēlēt, jo pašam nebija ne mazākās vēlmes kaut ko tādu darīt tik karstā laikā. Apmēram, 10-15 minūtēs esam atraduši kādus 10 iespējamos spēlētājus, jo mūsu draudzīgajai kompānijai patīk uzspēlēt streetball pie Olimpijas un Uzvaras pieminekļa. Tātad diena ir norakstīta pludmalē.

Ap kādiem 17:00 dodamies pusdienot un jau tad uznāk miedziņš. Tā es nogulēju līdz kādiem 23:30. Kompānija jau bija aizgājusi uz pasākumu, tik Kaža ar Austru, kura atbrauca vakarā no Kite Party, Ventspilī, pie mums. Viņi nav dabūjuši aproces un nākuši atpakaļ gulēt.
Nedaudz vientulībā iesildos un taisos jau doties uz 2.nakts pasākumu, kad atgriežas draudzīgā kompānija un saka, ka nav vērts. Tad nu nakts tika pavadīta pie teltīm. Nekas īpašs, ja nu vienīgi uz mūsu ielas, kur dzīvojām, pāris simts metrus tālāk nodega autiņš.

Nu lūk cik gari sanāk, kad nav bildes. Ja kāds ir ticis līdz šīm rindiņām, tad liel TEV PALDIES, ka izlasīji šo rakstu. Varbūt tev kas patika varbūt nē, bet lai izteiktos ir domāti komentāri. :)

modelēšana :

vienas parādības uzvedības (modeļa) piemērošana citai (līdzīgai) parādībai, ja starp tām (pavirši raugoties) ir vērojama līdzība.

Kāpēc modelēt? Modelēšana ir lēta, ātra uzvedības paredzēšana / lēmumu pieņemšana, lietām, par kurām nekas daudz nav zināms.

Piemēri ilustrācijai (no bērnības):

1) Tiešā modelēšana

Šūpoties lielās šūpolēs ir lieliska izklaide. Turklāt "augstu" šūpojoties, prieka tiek vairāk - vējš matos, spiedzieni, panorāma.. Un kamēr tu neesi nokritis, (piem. plīstot iekarei,) tu šūposies cik "augstu" vien spēsi. Nedomāsi par to, ka vari normāli noberzt rokas, apdauzīties (varbūt lauzt kaulus, vai dabūt pa galvu ar iekari, hahaha).

Morāle: ja ir gūta tikai laba pieredze, tad sliktā tevi neinteresē. Ja ir gūta tikai sliktā (katru reizi ar piekari pa galvu), tad labākājā gadījumā neredzēsi jēgu no šūpošanās; sliktākajā - baidīsies. Ja būsi pāris reizes veiksmīgi šūpojies, bet tikai kādu - nomaucies, tad uz šūpolēm skatīsies ar aizdomām, taču zināsi to prieku, ko tās var sniegt. Šo mēs saucam par "tiešo", jo iesaistītie, šūpoles un tu, paliek nemainīgi visās pieredzes gūšanas reizēs. Par modelēšanu to tomēr sauc, jo šūpoles var mainīties (var aiziet ciemos uz kaimiņu pagalma šūpolēm).

2) Daļēji tiešā modelēšana

Neatņemama manas bērnības sastāvdaļa bija velosipēds. Pat tik neatņemama, ka ar velo braucu arī ziemā. Liels bija prieks bremzēt pa ledainiem ceļiem. Turpinot eksperimentēt kopā ar biedriem, izmēģinājām braukšanu pa pliku ledu - milzīgu aizsalušu dīķi. Ļoti vērtīga pieredze par slīdēšanu. Īsi sakot - var braukt arī pa pliku ledu, lielā ātrumā, ja netaisa straujas kustības (uzņemot ātrumu, bremzējot, pagriežot stūri).
Nesen, braucot ar auto pa apledojušu ceļu, atkal sajutu šīs pieredzes vērtību. Liela daļa no tās der arī autobraukšanai. Ir protams dažādi smalkumi, jo izmēri, riteņu skaits, dzelžu masa - atšķirās.

Morāle: izbaudot ekstrēmu pieredzi un salīdzinot to ar daļēji līdzīgu (taču ikdienišķu) gadījumu, var ātri sajust ekstrēmā klātbūtni ikdienišķajā.
Šo saucam par daļēji tiešo modelēšanu, jo: es pats, ziema, ledus un ātrums paliek nemainīgs, taču ievērojami mainīti ir fiziskie apstākļi.

3) Netiešā / imaginārā modelēšana

Tu sapņo. Par šo un to, tu pārdomā kas ir bijis un kas būs. Miegā tavs prāts darbojās un kārto tavu smadzeņu podu. Pārdomā problēmas (murgo), izspēlē dažādas iespējamās situācijas / atrisinājumus ("man bija sapnis.."), varbūt izklaidējās ("man bija tāds sapnis!"). Ir cilvēki, kuriem jūk tas, kas ir nosapņots ar to, kas ir noticis fiziski (šīzo). Reizēm, arī normāliem cilvēkiem ir grūti atcerēties, kur gan šitais ir redzēts (déjà vu).

Morāle: (kā reiz teica Pēteris Helms,) tavs prāts ir aparāts. Tu gūsti pieredzi arī miegā. Tu murgo un pakļauj sevi galējām situācijām. Gūsti baiļu, šausmu, izmisuma, bezspēcības pieredzi un jūties atvieglots atmostoties - "tas bija tikai sapnis". Ikdienā šo pieredzi mēs nereti lietojam, nemaz neapzinoties.
Šī ir izdomāta pieredze. Tai ne vienmēr var ticēt. Šī pieredze balstās uz iepriekš jau iegūtu pieredzi un šajā gadījumā tu neko unikāli jaunu negūsti. Taču miegā ir laiks izdomāt un pārdomāt vairākas versijas kā varētu rīkoties. Kad reālajā dzīvē pienāks laiks rīkoties, iespējams, ka tava intuīcija tev pēkšņi pačukstēs, kā rīkoties.