Aliņa cenas kafejnīcās aptuveni 2x dārgākas nekā Austrijā. Ja Austrijā tās ir aptuveni 3.5 eiro par 0.5l, tad Francijā vajadzēja šķirties no jau no 5.5 līdz 7 eiro par 0.5l . Trases ļoti patika, gari nobraucieni, interesants reljefs. Saule tik spēcīga, ka vienkārši nodegām. Skats no numuriņa pasakains, arī uz numuriņu tik pat pasakains. :) Vienīgi Franču šaurums lika par sevi manīt. Supermazi numuriņi ar supermazu virtuvīti ar superinteresantiem palagiem, kas bija kaut kāds hibrīds starp salveti un Maximas plastikāta maisiņu! Bet kopumā ņemot viss tendēts uz tūristiem līdz ar to pat franči angļu valodu te saprot. Uzdarbojas arī slēpju zagļi, tādējādi bijām arī vietējā policijā. :) (nevis kā zagļi, bet kā upuri)

Ir arī mazliet video:

Day 1 - Kur es esmu?

Šengenas zona dara savu, un es attopos tikai ap plkst. 15.00, kad kārtējā benzīntankā uz WC durvīm uzdrukāts 1 Zl - tātad esam jau Polijā. Autobusā mūzika + FHM. Velns, tā vāka meitenes konkursa uzvarētāja ir smuka! Ir suņu laiks! :D Poļi sākuši uz ceļazīmēm likt smaidīgus feisiņus - laikam cenšas kādā veidā uzlabot superdepresīvo noskaņojumu, kāds valda apkārt, un novērst uzmanību no kretīniskajām reklāmām uz katra stūra. Jau autobusā nolēmu, ka uz snovparku došos tikai pēdējās dienās, jo negribēju riskēt ar vēl sāpošo, nesen izlauzto īkšķi. Redzēsim, vai tā sanāks...

Day 2 - We keep rollin'. 

Nakts pavadīta Polijā, notiesāta kunģu zupa. Laiks superīgs - spīd saule. Dienvidpolijā kārtīgi ielikta ES naudiņa. Ceļu kvalitāte liek aizmirst, ka vēl esi bēdīgi slavenajā Polijā. Ceļš skrien nemanot, tas ir vieglākais, kādu es jebkad esmu piedzīvojis autobusa ceļojumā. Dienas laikā izšaujam cauri Čehijai, pabūstam arī Vācijā. Vakariņas Austrijas "Lido" variantā - "Rozenberger".

Day 3 - Hello Davos!

Davosā ierodamies jau pirms plkst. 6.00. Vēl pavadam pāris stundas snauduļojot autobusā. Kājas ir gluži kā atmirušas. Vēlāk steidzīgi sakraujam mantas vešanai uz viesnīcu (viesnīca atrodas kalna vidū) un paši saģērbjamies slēpošana/snovošanai. Man kājas neliek mieru visu dienu + redzamība ir.... redzamība - nav. Trase saplūst ar tādas pašas krāsas baltu sienu. Neesmu arī aklimatizējies, tāpēc diena visai nomuļāta, ap 12.00 jau esmu viesnīcā uz iekārtošanos. Vismaz kārtīga izgulēšanās. Putina sniegs.

Day 4 - OMFG!!!

Sniegs nebija rimies nedz naktī, nedz no rīta, un, dodoties brokastīs, var saost svaigu, mīkstu sniedziņu uz trasēm. :) Ar redzamību arī nedaudz labāk, bet tas man šodien pilnīgi vienalga - ir 20 - 50 cm biezs pūderītis. Vienkāršāk sakot - paradīze zemes (kalna) virsū! My first powder experience. AWESOME! Kājas vairs nesāp, smaids līdz ausīm, dēlim priekša gaisā un aidāāā....

Day 5 - Ciets.

Šorīt segums pilnīgi savādāks nekā vakar - ir jauki noretrakots (nolīdzināts), bet mīksts nevis ledains sniedziņš. Ar redzamību gan vēl nekā - mākoņi visu laiku slīd pāri kalnu virsotnēm un sev nes līdzi asu, sejā sitošos sniedziņu. Tā pamatīgi var izjust ātrumu, viss ir kārtībā. Vakarā dodamies uz baseinu. Vot tas ir ideāli - zem klajas debess karstā ūdenī pagulējām burbuļvannās, pastāvējām zem estakādēm utt.

Day 6 - Varbūt vienīgā iespēja?

Sunnnny. Iespējams vienīgā saulainā diena, kad varētu safotogrāfēt kādus jaukus, skaidrus dabasskatus. Nobraucu paklaiņot pa pilsētu. Šveice paliek Šveice, kūrorts paliek kūrorts un dārgs paliek dārgs. Izstaigāju visu visu, patīk šis dzīvesstils - viss sakopts, jauks, kad vēlies, dēlis/slēpes padusē un slīdi no kalna... Nobildēju čaļus, kas pa half-pipe triec. Vēl pirms vakariņām izmēģināju kalnu pastaigu trasi, kas sākas tieši pie mūsu viesnīcas. Davosā biju jau 4 gadu, bet par tādām pastaigu taciņām nemaz nezināju. Protams, bez slēpotāja vai speciālajām trekotāja nūjām neiztikt, jo kāpt pat vismazākajā slīpumā pret kalnu nemaz nav tik vienkārši. Taciņa ir vienkārši fantastiska. Ja man būtu tāda iespēja, katru reizi, kad sagribētos pastaigāt vai ieelpot svaigu gaisu, ietu pa šo taku. Diemžēl bija jāsteidzās uz vakariņām, tādēļ nepaspēju izstaigāt visu līdz galam.

Day 7 - F^*#!!!

No rīta sūdīga pašsajūta. Nepatīk segums - ne pūderis, ne sakopts . Nedaudz patriecu pa šo m*^%# līdz pusdienām un pēc tam aizbraucu uz parku nedaudz pavērot kā čaļi 360 mētā un vēl dažnedažādus brīnumus rāda. Pats arī saņēmos un paņēmu pāris grebus. Tad pirms vakariņām izmēģinājām elles mašīnu. Viss jau būtu beidzies forši un jauki, ja nebūtu ar viņu sev nolauzis priekšzobu. Ak, es skaistulis! Starp citu, braukt gan bija interesanti - gribētos vēl pamēģināt. Vakarā pokers. Aiziet! Šovakar -4 franki.

Day 8 - ~Day 7

Atkal nejūtos īpaši labi, un arī laikapstākļi nepalīdz. Segums tāds pats, kā vakar. Līdz pusdienām viss jau ir sastumts lielās, pretīgās pumpās, kas smagi uzdod kāju muskuļiem. Tad nu beidzu mocīties un mēģināju māsicai pamatelementus dēļbraukšanā samācīt. Šodien jau aiziet pirmie nobraucieni bez krišanas. Priecē. :) Mēs tikmēr ar Rolandu ākstamies pa pašsaraktiem džampiem. Gandrīz sanāca nokavēt pēdējo augšp uz viesnīcu ceļošo vagoniņu. Prieks, lai izsauktu vagoniņu pēc darba laika, maksā ~200 eiro. Šovakar pēdējās vakariņas, diezgan sērīgi. Safotogrāfēju pēdējo vakaru, sakrāmēju somas. Aiziet - vēl -4 Šveices franki. :) Kluss, nekādi vietējie dziesmu svētki šonakt nav, visi dodas gulēt.

Day 9 - Nākamgad nevarat mani savākt?!

Visu nakti izrādās ir smagi putinājis mans draugs sniedziņš. Un par lielu brīnumu spoži spīd saule. Vai Tev patiktu, ja noslēdzošajā dienā, kad viesnīca jāatbrīvo līdz plkst. 12.00, ir saulains un zem kājām spīguļo 40cm pūdersniegs? Es varu pateikt priekšā - !@#$%^! Šodien uz tīrītām trasēm nemaz nelīdu un, kad beidzu raidot, biju "bišķīt" izvārtījies un slapjš. Pirms prombraukšanas gandrīz aizmirsām viesnīcā elles mašīnu. Pastaiga saulītē pa skaisto pilsētu un gardas pusdienas lielveikalā par 8Ls uzliek punktu uz i šai teicamajai dienai. Turpmākā diena un nakts pavadīta autobusā, traucoties pa autobāņiem.

Day 11 - Warsaw.

Viesnīcā iebraucām dienvidū, tādēļ bija pietiekoši daudz laika, lai apmeklētu Varšavas vecpilsētu, par kuru lielākā daļa no autobusā braucošajiem nemaz nezināja, jo kara laikā tā tika sagrauta. Nu redz, poļi ir dikti pacentušies un vecpilsēta atkal izskatās vienkārši fantastiski. Žēl, ka nebija daudz laika, lai iemūžinātu viarāk skaistu bilžu. Nākamajā dienā jau ap plkst. 19.00 bijām Latvijā, kur mūs sagaida sniegputenis un sals, nevis saule un uzplaukuši pumpuri kokos, kā visi mēs cerējām.

Nu vot... 

Tātad kopumā ļoti jauks ceļojums, īpaši slēpošanas/snovošanas ziņā, jo nedēļas laikā piedzīvojām sniegu katrai gaumei - sākot no koptām, ledainām līdz mīkstām un nosnigušām trasēm. Tā teikt, varēja izpausties dažādos veidos. Lai arī Davosā biju jau 4 reizi, atkal nebiju pienācīgi sagatavojies. Šoreiz nācās smagi pasalt. Vai tas tādēl, ka cerēju uz globālās sasilšanas ietekmi uz gaisa temperatūru vai kā, īsti nezinu. Bet centīšos laboties un blociņā ieķeburoju, ko tad biju piemirsis paņemt utt. Ā, par snovparku... Tātad, ja iedziļinājies rakstā, saprati, ka autobusā nolemtais nepiepildijās, jo parku iemēģināju ātrāk kā pēdējās divās dienās, kurās savukārt attiecīgi redzamība nebija nekāda vai arī bija sasnidzis dziļš sniegs, ko es kā līdzenas valsts pilsonis nedrīkstēju palaist garām. Paldies! :)

Drīzumā arī pārējās BILDES.

Ceļojuma atklājums - dziesma, kas man no smiekliem liek velties pa zemi:

Tie bija ļoti nepatīkami kadri, ko rādīja arī Eurosport tiešraidē, kā Matiasa kāja vienkārši apgriežas otrādi un mētājas kā lupata blakus sportistam. Visu nedēļu arī cilvēki, kas neseko kalnu slēpošanai un vispār neaizraujas ar sportu, sekoja līdzi Austrieša liktenim. Tūliņ pēc kritiena veiktā 9 stundas ilgā operācija viesa cerības, ka viss būs labi. Protams bija pieaicināti paši labākie Eiropas speciālisti no dažādām valstīm, bet tas diemžēl nelīdzēja un nedēļas sākumā ārsti konstatēja, ka būs jāamputē pēda, jo asinis šai vietai diemžēl nepienāca.

Video no sacensībām ir tik nepatīkams, ka līdzko tas parādās YouTube, tas tiek dzēsts. Brīdinu, ka kadri ir nepatīkami un , iespējams, tos nav vērts skatīties, tiem kas vēlas šeit

Tāpat kā visi, mēs turam īkšķus par Matiasa drīzu atveseļošanos.

Sportista fanu mājaslapa www.lanzi.at, kur aktuālākā informācija (vāciski).

No Rīgas izbraucām piektdienas vakarā pēc darba un īsi pirms pusnakts bijām galā, ar visām pauzēm ceļā pavadot apmēram 3,5 h, kas diezgan precīzi atbilst aprēķiniem Google Maps.

Lai gan pēdējo gadu ziemas mūs Rīgā ir pieradinājušas dzīvot bez sniega, šis brauciens bija ļoti "sniegots" - jau pusceļā piektdienas vakarā sākās pamatīgs sniegputenis. Sniega netrūka arī pašā Otepē, kas atrodas augstienē (ne pa velti Otepe jau gadu desmitiem ir populārs slēpošanas centrs), un tikai atpakaļceļā vērojām - jo tuvāk Rīgai, jo mazāk sniega, līdz Rīgā svētdienas pēcpusdienā iebraucām pa sausu asfaltu pie gaisa temperatūras +5 °C.

Par Otepi radās iespaids kā par mierīgu, sakoptu mazpilsētu, atvērtu tūrismam. Šajā nedēļas nogalē 9.-10. februārī Otepē notiks FIS Pasaules kausa izcīņas posms distanču slēpošanā un brīvu nakšņošanas vietu būs grūti atrast, bet citādi jebkurā gadalaikā tur noteikti varēs atrast sev piemērotu aktīvās atpūtas iespēju - slēpošanas un riteņbraukšanas trases daudzu kilometru garumā, ir arī tā saucamā "mežakaķu" trase.

Jāteic - atgriezāmies ļoti labi atpūtušies un svaigu gaisu "saelpojušies".

Pirms mājupbraukšanas vēl iebraucām Tartu, kur gadījās braukt cauri modificētam riņķveida krustojumam - iebraukšana aplī ir divās joslās, no kurām labā josla tuvākajā izbrauktuvē "pamet" apli, bet no kreisās joslas kustība turpinās tālāk par apli. Ir gadījies arī citur ārpus Latvijas braukt pa šādi iekārtotu riņķveida krustojumu. Mans subjektīvais vērtējums - vadītājam, kurš nebrauc ikdienā pa šādu krustojumu, tas rada papildu grūtības, jo ne vien jādomā par to, kura nobrauktuve ir nepieciešama un kā iekļauties apļa plūsmā, bet arī papildus jāseko satiksmes iekārtojumam joslās. No otras puses, krustojumā ar lielu satiksmes plūsmu tas var labi palīdzēt sadalīt plūsmu un ļauj arī izbraukšanu no liela apļa organizēt divās joslās.



Nez kapēc You Tube negrib atstāt 16:9 formāta melnās malas, tā vietā izvelkot video uz 4:3

Vēl vien "fīča", ko piedāvā Austrijas slēpošanas kūrorti (pagaidām tikai daži un nelielā apjomā), ir aplūkot dienas laikā nobrauktos kilometrus, braukšanas maršrutu un izvēlētos pacēlājus visas dienas laikā. Atgriežoties mājās no ceļojuma un ievadot savas Ski kartes datus, tev ir pieejama šāda atskaite:

Diemžēl attēla kvalitāte neļauj apskatīt smalkāk, bet oriģinlas pazudis!

Interesants risinājums, kam paredzams vēl ir kur attīstīties.