Kādreiz sen atpakaļ lasot zinātniskās fantastikas romānus es iedomājos par to skaisto un utopisko pasauli, kad visi cilvēki dzīvo sabiedrības labā, notiek tūkstošiem zinātnisko atklājumu, kas arvien atvieglo cilvēku dzīvi, top māksla un mūzika, līdz pasauli nepārņem ļaunie roboti vai nenotiek kāda kataklizma.

Man vienmēr ir licies, ka nākotnē tieši tā arī būs, vienkārši cilvēka saprātu un dzīves uztverei ir jāizaug, jākļūst gudrākai, jāsaprot vispārējā dzīves jēga un jāatmet personīgā labuma raušana. Ir pilnībā jāmainās domāšanai un cilvēcei jākļūst citādai. Es zinu, ka es to noteikti nepiedzīvošu un mani bērni pat varbūt nē, bet tuvāko simts līdz trīssimts gadu laikā tam ir jānotiek (ja vien cilvēks nepaspēs sevi iznīcināt ar kādu jaunu un burvīgu masu iznīcinošo ieroci).

Kāds tad būs nākotnes cilvēks?

Daudzi lasot jau šobrīd var skaļi sašust un teikt, nekas vairāk par komunismu tas nebūs, visi dzīvosim sistēmā un laimīgi darīsim visu valsts labā. Bet es teikšu vienu "bet", cilvēks pilnveidosies un strādās sabiedrības labā, savā un apkārtējo cilvēku labā, savu bērnu un mazbērnu labā. Katrs cilvēks domās par visiem cilvēkiem, nevis par kaut ko tādu kā valsts. Valsts nebūs, būs sabiedrība, būs cilvēku kopējā pasaule, tas būs kā liels un vienots organisms. Katrs cilvēks būs individuāls, bet tajā pašā laikā vienots ar visiem pārējiem, katrs varēs izpausties, katrs varēs darīt to ko vēlās, tikai kamēr tas nebūs pretstatā pieņemtajām morālajām normām. Sistēmas nebūs, bet būs Sabiedrība kā sistēma, kas funkcionēs pati par sevi un savā labā, nebūs viena vadoņa vai ģenerāļa priekšgalā, katrs cilvēks būs vadonis un ģenerālis, kas attīstīs cilvēci un veidos jaunu pasauli.

Es uzskatu, ka kautkāda sistēma tā būs, bet ne tā kā mēs šodien uztveram sistēmu un tās variantus. Nebūs valdošā spēka, jo valdošais spēks būs pati sabiedrība. Katrs cilvēks ierobežos sevi tā kā būs jāierobrežo sevi, lai rīkotos humāni un godīgi pret citiem cilvēkiem. Noziedzība nepastāvēs, jo katrs sabiedrības loceklis ir jebkurš sabiedrības loceklis.

Es pieļauju domu, ka eksistē pietiekami daudz ārpuszemes civilizāciju, kas ir krietni vecākas par mums. Visuma vecums ir aptuveni piecpadsmit vai pat vairāk miljardu gadu, saules sistēmai ir tikai 5 miljardi gadu, citas civilizācijas itsevišķi tuvāk galaktikas centriem varēja attīstīties krietni agrāk un sasniegt tehnoloģisko un garīgo līmeni atbilstoši šim brīdim krietni augstāku. Pietiktu ar nieka tūkstots gadiem, lai civilizācija ļoti krasi atšķirtos no mums, lai civilizācijai būtu citi dzīves mērķi, ne tikai personīgā labuma gūšana un morālā degradācija izmantojot uz paplātes pasniegtus prastas izklaides procesus un ātrās ēdināšanas ēstuves katrā pilsētas daļā.

Mūsu cilvēcei ir jāaug un mēs vel esam barbariski, lai ielaustos visuma telpā un satiktu citu civilizāciju pārstāvjus. Bet par citu civilizāciju pastāvēšanu es esmu pilnībā pārliecināts un mēs vel neesam tās satikuši tikai un vienīgi tāpēc, ka mēs viņu acīs esam neattīstīti barbari ar ko nav apr ko parunāt, gluži kā šodien jūs vēlētos pavadīt vakaru kopā ar ēģiptes vergu, ko no mums šķir nieka 4000 gadu. Bet kā varētu uzvesties civilizācija un kādi varētu būt uzskati tādai civilizācijai, kas no mums atšķirās par 5 miljardiem gadu?

Zinātnieki ir atklājuši jaunu magnētisko triku. Sajaucot ļoti, ļoti mazus magnētiņu (nanomagnētus) ar eļļu, var izmantot lielus magnētus lai pārvietotu eļļas plankumus, kas piemēram peld ūdenī. Šis triks, nav tikai tik vien kā jatrā komānijā vērojams magnētiskais joks, bet tam ir arī utilitāra vērtība, piemēram iespēja nākotnē izmantot naftas produktu savākšanai, kas ir noplūduši jūrā.

Karnegē Melonas Universitātes (Carnegie Mellon University) pētnieki izveidoja mazos magnētus no dzelzs un kobalta sakausējuma.  To izmēri ir mērāmi nanometros, varu piebilst, ka cilvēka mata biezums ir 80'000 nm.

Zinātnieki izveidoja glažē modela ar iespējamo naftas produktu nokļūšanu jūrā. Stikla traukā tika ielieta minerāleļļa, tad nanomagnēti tika sajautki ar eļļu iegūstot tumšu magnētisku substanci. Tā tika ievadīta glāzē esošajā eļļā, kas praktiski uzreiz savāca visu eļļu trauka centrā, ko vēlāk bija iespējams ar lielāku magnētu pārvietot vajadzīgajā virzienā.

Zinātnieki uzskata, ka šī iespēja nākotnē krietni atvieglos jūras ūdeņu attīrīšanu no naftas produktu noplūdēm.

video demonstrācija

www.sciencenews.org

www.sciencenewsforkids.org

Visapkārt var dzirdēt, lasīt, skatīt jaunu zinātnieku atklājumus, eksperimentus par un ap nanotehnoloģijām. Bet cik daudz vidusmēra ne-eksakto cilvēku to visu saprot.

ko tad vispār nozīmē tas vārds, vai priedēklis nano? Nanometrs ir metra 10⁻⁹ daļa, jeb tautas vārdiem sakot metra miljardā daļa, patiesībā salīdzinoši mazs izmērs, lai to varētu skatīt ar neapbruņotu aci un aptaustī.

Tātad zinot cik daudz ir nano, mēs varam secināt, ka nanotehnoloģijas, ir iekārtas, aparāti, apzināti veidotas struktūras, kas ir mērāmas nanometros.

Lūk nākotnes vīzija.

Kādi ir visierastākie nanotehnoloģiju sapņi? Jau šodien mūsu dzīvē ienāk nanotehnoloģijas, piemēram oglekļa nanocaurulītes, kas veido oglekļa šķiedru, rada superizturīgus materiālus. Mazi nanoroboti, kas darbojas ar dažādiem sarežģītiem, bet ļoti maziem uzdevumiem. Tas viss, jau lēnām ienāk mūsu dzīvē, pat vairāk, tas viss jau ir laborotorijās un tikai gaida, kad atvērs durvis un laidīs pasaulē. Un jā, kas tad tieši mūs sagaida nākotnē?

Noteikti jebkurš vēlēsies, lai piedzimstot viņam tiek iešļircināta nanorobotu asins piedeva, kas visu mužu pārvietosies pa ķermeni un darbosies kā papildus, vai varbūt pat vispār aizstās imūnsistēmu, nepārtraukti labojot cilvēka ķermeni. Vai arī krāsas, kas ar vienu rokas mājienu, vienu elektrisko impulsu maina savu toni. Iedomājaties braucat ar melnu mašīnu, un jābrauc uz kāzām, viens pogas spiediens un mašīna iegūst baltu krāsu, pateicoties kam? Nanorobotiem.

Nākotne ienāks mūsu dzīvē nemanot un mēs pat nepamanīsim brīdi, kad visapkārt mums visierastākās lietas pilnīgi acīm nesaredzami darīs nanoroboti un mums tas liksies tik saprotami un vienkārši, kā šobrīd sēdēt internetā un piekļūt visai pasaulei.

Dosim ceļu nākotnei un nebaidīsimies no sevis

Beidzot zinātniekiem ir izdevies nofotografēt planētu, kas riņķo ap zvaigzni, kas ir ļoti līdzīga saulei. Lai atklātu planētas, kas riņķo ap citām zvaigznēm zinātnieki izmanto blakusnovērojumus, piemēram zvaigznes gaismas izmaiņas, kad planēta aizsedz zvaigzni atrodoties tieši starp zemi un zvaigzni.

Toronto universitātes zinātnieki izmantojot Ziemeļu dvīņu teleskopu (Gemini North telescope) nofotografēja planētu.

Planēta esot tik pat liela cik Jupiters, tikai astoņas reizes smagāka un daudz karstāka.

Planēta un Zvaigzne ir pazīstamas pēc nosaukuma/koda 1RXS J160929.1-210524, un atrodas piena ceļā aptuveni 500 gaismas gadu (500 miljardu miljardu kilometru) tālu no zemes.

"Ir liels sasniegums nofotografēt planētu, kas riņķo ap citu zvaigzni, it sevišķi, ka planēta ir krietni mazāka par zvaigzni", saka galvenais profesors Rejs Džajavardana (Ray Jayawardhana) no Toronto universitātes.

No visām zināmajām planētām, šī atrodas vistālāk no savas zvaigznes, aptuveni 11 reizes tālāk nekā Neptūns, kas ir Saules sistēmas tālākā planēta,  no Saules. Bija nepieciešami divi gadi, lai pārliecinātos, ka planēta riņķo ap zvaigzni.

Lai gan planētas atmisfērā ir atklāta ūdens un ogļskābaš gāzes klātbūtne, tomēr planēta diez vai varētu kalpot par dzīvības rašanās vietu, jo ir gāzu gigants.

Zvaigzne atgādina Sauli, tikai daudz jaunāku, jo saule ir radusies pirms 4,5 miljardiem gadu, bet šī zvaigzne tikai pirms 5 miljoniem gadu.

ABC Science www.abc.net.au

KONFEREŅCIS PROGRAMA

19. septembris, pīktdīne

1100    atkluošona i muzykals apsveikums

1115    Romualds Gadzāns (Vabole). Antons Skrinda — ievērojams pirmās latgaliešu atmodas darbinieks

1145    Anna Lazdāne (Vabole). Vaboles pagasta Skrindu dzimtas muzejs: svarīgākās aktivitātes

1215    Līga Bernāne (Rēzekne). 1907. gada ortogrāfijas apspriede un tās lēmumu atspoguļojums O. Skrindas gramatikā

1245    čajs, kopejs

1300    Lideja Leikuma (Reiga). Latgalīšu raksteibys normiešona Padūmu Krīvejā

1330    Laima Pūga (Rīga). Vera Daškeviča — ievērojama latgaliešu valodas metodiķe Padomju Krievijā

1350    Kristīne Zute (Rīga). Veras Daškevičas grāmatas sākumskolai

1410    Marita Papiņa (Rīga). Veras Daškevičas grāmatas nepilnai vidusskolai

1430    dīniškys

1515    Viesturs Vecgrāvis (Rīga). Latgales fenomens K. Skalbes, A. Austriņa, J. Jaunsudrabiņa skatījumā

1545    Жан Бадин (Даугавпилс). Латгалия в творчестве М. Муфина

1615    Ieva Kalniņa (Rīga). Jaunas poētiskās valodas meklējumi latgaliešu literatūras krājumā „Uz pōrzvola“

1645    Ilga Šuplinska (Rēzekne). Komisma elementi Ontona Rupaiņa prozā

1715    čajs, kopejs

1745    Sanita Lazdiņa (Rēzekne). Latgaliešu valodas loma Latvijas izglītībā: Latgales etnolingvistiskās situācijas izpētes dati

1815    Sanita Lazdiņa, Heiko F. Marten, Ilga Šuplinska (Rēzekne). The Latgalian Language in Education

1845    Anita Vecgrāve (Jelgava). Latgalieša mentalitāte psihologa skatījumā

1915    Inese Ločmele (Rēzekne). Latvīša tāls i mentalitatis sovpateibys latgalīšu folklorā

1945    vakarenis

2030    Svineigs dīvakolpuojums Sv. Katris bazneicā (bazneickungs Aļberts Budže)

20. septembris, sastdīne

900    reitiškys

930    Juris Cibuļs (Rīga). Latgaļu ābeces — latgaļu valodas gramatikas un pareizrakstības atspoguļotājas

1000    Ilona Dzene (Rīga). Franča Trasuna gramatikas „Łatwišu wołudas gramatika del łatgališim“ raksturojums

1030    Anna Stafecka (Rīga). M. Bukša un J. Placinska „Latgaļu volūdas gramatika un pareizraksteibas vōrdneica“ latgaliešu rakstu valodas normēšanas kontekstā

1100    Anna Vulāne (Rīga). Vārddarināšanas jautājumi latgaliešu valodas gramatikās

1130    čajs, kopejs

1145    Rolands Naglis (Riebiņi). F. Trasuna fabulas: teksta interpretācija un iestudējuma recepcija

1215    Valentins Lukaševičs (Daugovpiļs). Martys Skujis poezejis salasejums „Naziņā“: formys i satura sovpateibys

1245    Einārs Dervinieks (Rēzekne). Oskara Seiksta dzejas poētika

1315    Antra Kļavinska (Rēzekne). Etnonīmi latgaliešu folklorā

1345    dīniškys

1430    Irita Saukāne (Daugovpiļs). Bārns runoj latgaliski: vāruojumi par volūdys sovpateibom

1500    Nikole Naua (Poznaņa). S. Uļanovskas pasaku nozīme vispārīgajā valodniecībā un baltistikā

1530    Ilze Sperga (Reiga). Latgalīšu rokstu volūda i teksti rūkrokstā (piec Spiergu sātys arhiva materialu)

1600    Анна Дмитриевна Даугавет (Санкт-Петербург). Верхнелатышский сдвиг гласных

1630    čajs, kopejs

1645    Алексей Викторович Андронов (Санкт-Петербург). Латгальский литературный язык в свете глоттохронологии

1715    Никита Викторович Супрунчук (Минск). В тени большого брата... (Асистемность ассимилятивного смягчения в белорусском и латгальском)

1745    Илья Сергеевич Николаев (Санкт-Петербург). Трудно быть маленьким: судьба прибалтийско-финских народностей балтийского побережья

1815    Veronika Dundure, Anita Žogota (Nautrēni), Imants Slišāns (Baltinava). Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas darbība: paveiktais un turpmākie uzdevumi

1845    vakarenis

1915    Īsapazeišona ar Skryndu dzymtys muzeja izstuodis materialim

1940    Opolais golds „Latgalistikys aktualitatis“

21. septembris, svātdīne

1100    Vyborgys kopu i katuoļu bazneicys apmekliejums.

Īsapazeišona ar izstuodi „Katuoļu bazneica Sanktpīterburgā: juos nūzeime viesturē i kulturā“ (Stanislavs Kozlovs-Strutinskis)

beja juopīzvona vīnai kulturys darbineicai, literaturzynuotneicai.

taida kuce!

vyspuor nasaprūtu, kai var byut kulturys darbinīks, kam nav goreiguos, emocionaluos inteligeņcis - sauc kai gribi. kū taids var globuot voi radeit, kaidys vierteibys?

palākuos sīvys, blin. zynuotneicys.

Protams ne pirmais un ne pēdējais apokalpsa pareģojums, bet tomēr - pašiem ar nodomu izraisīt "THE BIG BANG" kaut arī mazākos mērogos manuprāt nav prāta lieta. Kautgan kā jau zināms - zinātne un progress lielā mērā balstās uz trakiem.

Par tēmu:
http://athome.web.cern.ch/athome/
http://lv.wikipedia.org/wiki/Lielais_hadronu_kolaiders
http://www.lhcfacts.org/

Dziļi zem Alpu pakājes pie Šveices un Francijas robežas jau pāris gadus enerģiski rosās simtiem cilvēku. Elle tā gluži nav. Arī līdz debesīm tālu. Taču tieši šajā ar 50-170 metru dziļu zemes kārtu apklātajā alā, netālu no Ženēvas Eiropas valstu zinātnieki kopīgā projektā meklēs Dievu.

Tas būs viens no apjomīgākajiem fizikas eksperimentiem pasaules vēsturē, pētnieki plāno iegūt atbildi uz jautājumu, vai teorija par Visuma dzimšanu Lielā sprādziena rezultātā ir pareiza, un tas noteikti būs arī visbīstamākais eksperiments ko cilvēce līdz šim pieredzējusi.

Projekta, ko pats CERN dēvē par LHC darba uzdevums būs brīvu protonu vai svina atomu kodolu paātrināšana, lai tie neiedomājamā ātrumā un ar milzīgu enerģiju sadurtos un laboratorijas eksperimenta mērogā izraisītu kvantu fizikas notikumus, kurus Visums piedzīvoja niecīgu brīdi pēc hipotētiskā Lielā sprādziena – t.s. hadronu ērā. Taču laboratorijas ierīce ir 27 kilometrus gara un enerģija, ar kādu divas elementārdaļiņu plūsmas saskriesies, būs nepieredzēti augsta.

CERN jau ir pazīstams ar to ka vienmēr panāk savu. Pirms 15 gadiem CERN radīja World Wide Web lai iegūtu bezmaksas vidi savu eksperimentu aprēķinu izskaitļošanai. Tagad viņi strādā pie līdzīga projekta ar nosaukumu GRID, kas saslēgs kopā pilnīgi visu pasaules datoru jaudu.

CERN eksperimentu pretinieki neizslēdz iespēju, ka nekontrolējami augstas enerģijas procesi dos grūdienu notikumiem, kas iznīcinās visu planētu. Kā bīstamākais scenārijs tiek minēta mazu melno caurumu rašanās. Pēc slavenā zinātnieka Stīvena Viljamsa Hokinga jau 70-tajos gados izstrādātas teorijas Melno cauruma robežu sauc par notikumu horizontu, un Hokings atklāja, ka notikumu horizonts var tikai kļūt lielāks vai saglabāties tāds pats, nekad ne samazināties. Tas nozīmē, ka, savienojoties diviem melnajiem caurumiem, galarezultātā radītajam melnajam caurumam būs lielāks notikumu horizonts kā abiem iepriekšējiem kopā. Virzoties pēc šāda scenārija CERN radītu neiespējami kontrolējamu enerģijas lādīnu kas spētu atstāt neizdzēšamu iespaidu uz mūsu planētu.

Stīvens Viljams Hokings ir viens no pasaules izcilākajiem zinātniekiem teorētiskajā fizikā un matemātikā. Viņš īpaši pievērsies laika un telpas īpašībām, kā arī laiktelpas neregularitātēm, ko dēvē par singularitātēm. Fizikā Stīvens Hokings pārsvarā nodarbojas ar teorētisko kosmoloģiju un kvantu gravitāciju. Būtiski ir viņa ieguldījumi melno caurumu izpētē un termodinamikā. Zinātnieks radīja pirmās melno caurumu kā arī singularitāšu teorijas, kuras joprojām aktīvi studē un papildina ar jauniem atklājumiem.

Hokings ļoti daudz pētījis singularitātes - laiktelpas vietas, kurās nedarbojas klasiskie fizikas likumi. Visplašāk pazīstamākais singularitātes veids ir melnie caurumi. Lielākā daļa no tā, kas zināms par laiktelpu, saistīta ar relativitātes teoriju, ko XX gadsimta sākumā izvirzīja Alberts Einšteins. XX gs. 60-to gadu beigās Hokings pierādīja, ka tad, ja relativitātes teorija ir patiesa, Lielā Sprādziena brīdī visam būu jāsākas ar singularitāti.

CERN eksperiments būtībā ir šādas singularitātes radīšana uz zemes un nevienam ieskaitot pašus CERN zinātniekus nav īsti skaidri zināms kas notiks radot šādus procesus uz zemes. Singularitāte spēj pavērst citā virzienā ne tikai visus mums zināmos fizikas likumus, bet arī likt matērijai zaudēt savu formu radot.... tēlaini izsakoties... NEKO. Tādējādies tiks atdzīvināta lielā sprādziena teorētiskā vide kad no NEKĀ radās KAUTKAS, un otrādi.

Nav arī skaidrs kas notiks ja zinātniekiem neizdosies pierādīt savu versiju.

Ilgonis Vilks, LU astronoms - "Zinātnē nemaz nav alternatīvas Lielā sprādziena teorijai. Bet reliģiozos cilvēkus īsti nevarēs pārliecināt, jo kreacionistiem jau tagad ir spēcīgs arguments, ka Dievs radīja zemi ar visiem dinozauru kauliem. Tad viņi var to pagriezt arī tā, ka Dievs radījis elementārdaļiņas, lai zinātniekiem ir ar ko ņemties. Vārdu sakot, lai ko arī zinātnieki atklātu, viņi var teikt, ka viss notiek pēc dievišķā plāna."

Juris Rubenis, Rīgas Lutera draudzes mācītājs - "Zinātne var atbildēt uz jautājumu: "kā?", bet nevar atbildēt uz jautājumu: "kāpēc?" Turklāt cilvēce visu laiku uzkrāj jaunas zināšanas. Mēs nereti pasmaidām par to, ko cilvēki domāja pirms 20 gadiem. Kurš var pateikt, ka pēc 20 gadiem mums nešķitīs smieklīgi šodienas apgalvojumi? Pagājušā gadsimta sākumā daži zinātnieki teica, ka gandrīz viss iespējamais jau ir atklāts, taču pēc tam radās daudzas jaunas zinātnes disciplīnas. Jo vairāk tuvojamies atbildēm uz jautājumiem, jo vairāk saredzam to kompleksumu. Vēsturiski visproduktīvākie laikmeti bijuši tad, kad zinātne un reliģija sadarbojusies. Tās pēc būtības papildina vienu otru. Lielākās dumjības sākas, kad kāds mācītājs sāk kritizēt fiziku vai zinātnieks reliģiju."

(Papildināts) - Laika atskaites mehānisms, kas norāda cik daudz laika atlicis līdz eksperimenta palaišanai pieejams šeit.

Rakstā izmantoti materiāli no :

http://diena.lv/lat/arhiivs/fokuss/dieva_mekleejumos

http://datuve.lv/raksts/1772/CERN_radija_internetu_bistamu_eksperimentu_aprekiniem

http://en.wikipedia.org/wiki/CERN

http://lv.wikipedia.org/wiki/Stīvens_Hokings

http://en.wikipedia.org/wiki/Large_Hadron_Collider

Katra dzīva būtne un arī objekts izstaro zināmu elektromagnētisko lauku, ko tad arī uz terahercu (starp mikroviļņiem un elektromagnētiskajiem viļņiem) jeb T-staru principa balstītā kamera ThruVision T5000 uztver. Ierīce spēj noskenēt priekšmetus apmēram 25 metru rādiusā ap sevi un piefiksēt vai šajā rādiusā „neslēpjas” kādi bīstami priekšmeti, kas varētu apdraudēt sabiedrības drošību.

Produkts spēj skenēt vidi arī tad, ja visa tajā notiekošā darbība ir nemitīgā kustībā, pie tam, kā apgalvo idejas autori – ierīce ir pilnīgi nekaitīga cilvēkam. Kompānija uzskata, ka potenciālo klientu vairākumu sastādīs lidostas drošības dienesti un citas miera nodrošināšanas iestādes, taču netiek izslēgta arī lielo pilsētu ieinteresētība šādu ierīču uzstādīšanā sabiedriski aktīvākajās vietās, piemēram, parkos, laukumos vai skvēros.
„Terora akti pēdējos gados ir pamatīgi satracinājuši pasauli, tādēļ drošības nodrošināšana ir kļuvusi globāli svarīga,” sacīja Klīvs Beatijs (Clive Beattie), ThruVision vadītājs, „Iespēja redzēt metāliskus un nemetāliskus priekšmetus cilvēkiem pat 25 metru attālumā ir liels solis uz priekšu drošības uzlabošanā.”

saite - http://datuve.lv/raksts/1647/Drosibas_uzlabosanai_prezenteta_videokamera,_kas_redz_cauri_apgerbam

izmantojot programmēšanas valodu C# uzprogrammēt programmu, kas nosaka cietā diska modeli, tipu, seriālo nummuru.

Rekomendēju izmantot using System.Management; bibliotēku.

nepieciešams izveidot 3 mainīgos

private string modelis = null;
private string tips = null;
private string serial = null;

Izmantojot šo SQL stingu ---> 1)SELECT * FROM Win32_DiskDrive 2)SELECT * FROM Win32_PhysicalMedia

iegūt informāciju par cieto disu, jeb vairākiem cietajiem diskiem, vairāku cieto disku gadījumā ir jāveeido massīvs

Tas viss ir Console režīmā

Gaidu, kādus rezultātus. Tas ir mans pirmais uzdevums ko uzdodu jums, ja ir interese, varu turpinaat jums uzdot vieglākus vai arii gruutaakus riekstus gaidiissu atsauksmes

Science gave us airplanes and skyscrapers. But it took religion to bring them together.

avots

Zinātniekiem no Viduszviedrijas universitātes izdevies īstenot ilgi loloto ideju par papīru, kas spēj izdot skaņu. Viņu radītais prototips ir samērā neliela bieza kartona loksnīte, kurai pieskaroties, superplāna iebūvētā elektroniskā shēma un membrāna atskaņo kādu noteiktu audio failu.

Sākotnēji jums varbūt nešķiet, ka izgudrojumam atradīsies plašs praktiskais pielietojums, tomēr ja labi padomā, tādu nemaz nav tik grūti iztēloties. Kā būtu ar dziedošām, spēlējošām un runājošām apsveikumu kartiņām vai tūrisma reklāmas bukletiem, kuriem pieskaroties atskanētu izsmeļošs izklāsts par attēloto apskates objektu? Arī populārie brīdinājuma saukļi "Smēķēšana nogalina" vai "Pārmērīgai alkohola lietošanai ir negatīva ietekme uz jūsu organismu" darbotos daudz efektīvāk, ja tos, pieskaroties cigarešu paciņai vai grādīgā dzēriena pudelei, kā draudīgu brīdinājumu, izteiktu kāda neredzama balss. Izgudrojuma autori cer, ka runājošo papīru nākotnē varētu izmantot daudz un dažādu produktu iepakojumā, tomēr līdz tam vēl jāatrisina daudz sarežģītu problēmu.

Elektroniskā ierīce un superplānā membrāna ir iebūvēta runājošā papīra slānī. Tā virspusē kā slēdzis funkcionē ar elektrisko strāvu vadošu tinti printēts zīmējums vai teksts, kam pieskaroties tiek atskaņots audio vēstījums. Šobrīd pieejamais pirmatnējais runājošā papīra dizains un īpašības neļauj to pielietot produktu iepakojumā vai reklāmās, jo papīrs ir pārāk ciets un biezs, turklāt tā izgatavošāna ir tik dārga, ka šāda veida reklāma noteikti neatmaksātos. Idejas autori šobrīd velta visas pūles papīra ražošanas izmaksu samazināšanai un uzbūves vienkāršošanai, lai tādējādi pēc gadiem īstenotu iepriekš minētos "runājošā" papīra pielietojuma scenārijus.

Lol, drīz pat žurnālu nevarēs normāli palasīt, bļaus viens virsū :''Pērciet to un šito! Tas ir vislabākais!'' utt. Cerams, ka Latvijā nekas tāds netiks realizēts. :D